Emanuels Makrons
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Francijā svētdien sākas parlamenta vēlēšanas, kurās prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētie centristi cer saglabāt vairākumu, taču viņus gaida sīva cīņa ar jaunizveidoto kreiso partiju koalīciju.

Vēlēšanās notiks cīņa par 577 vietām Nacionālajā sapulcē, un iznākums kļūs skaidrs tikai pēc otrās vēlēšanu kārtas 19.jūnijā.

Makrons, kurš aprīlī tika pārvēlēts prezidenta amatā, ceturtdien atzina, ka likmes ir augstas, un brīdināja Franciju neizvēlēties galējības, kas radītu jaunas krīzes.

Prezidents aicināja vēlētājus nodrošināt spēcīgu un pārliecinošu vairākumu centrisko partiju aliansei "Ensemble" ("Kopā"), kas ļautu Elizejas pils saimniekam turpināt iesāktās reformas.

Ja vairākumu neizdosies iegūt, Makronam var nākties veidot koalīciju ar labējām partijām, kas var novest pie pārkārtojumiem valdībā vien pāris nedēļas pēc tam, kad jau tika izdarītas izmaiņas pēc prezidenta vēlēšanām.

Ja vēlēšanās uzvarēs kreisā alianse, kas, pēc analītiķu domām, ir mazticami, bet ne neiespējami, tā būs katastrofa Makronam. Tādā gadījumā prezidents un premjerministrs pārstāvētu dažādas frakcijas, kas pagātnē novedis pie Francijas politikas paralīzes.

Kreisās koalīcijas līderis Žans Liks Melanšons jau ļāvis noprast, ka vēlas kļūt par premjerministru un izjaukt Makrona plānu palielināt pensionēšanās vecumu.

Lai gan Makrons un viņa sabiedrotie Eiropas Savienībā (ES) varēja brīvi uzelpot pēc Makrona pārliecinošās, bet ne iespaidīgās uzvaras prezidenta vēlēšanās, pēdējās nedēļas nav bijušas vienkāršas.

Francijā un citur Eiropā strauji kāpj enerģijas un pārtikas cenas, un Ukraina apsūdz Makronu par pārlieku lielu piekāpību Krievijai.

Makrona jaunajam solidaritātes, autonomijas un invalīdu ministram Damjēnam Abadam izvirzītas apsūdzības izvarošanā, kuras viņš noliedz, bet jaunā premjerministre Elizabete Borne vēl nav paspējusi sevi pierādīt valdības vadītājas postenī.

Tikmēr kreisās politiskās partijas spējušas pārvarēt sašķeltību un izveidot aliansi NUPES, kas apvieno Melanšona vadīto galēji kreiso partiju "Nepakļāvīgā Francija", sociālistus, zaļos un komunistus.

Arvien pieaug iespēja, ka NUPES varētu būs nopietns konkurents Makrona aliansei, lai gan vēlēšanu norise divās kārtās un paredzamais lielais skaits vēlētāju, kas nedosies balsot, var nākt par labu centristiem.

Aptaujas liecina, ka pirmajā vēlēšanu kārtā gan "Ensemble", gan NUPES katra varētu iegūt aptuveni 28% balsu.

"Dienu pēc Emanuela Makrona pārvēlēšanas viņa leitnanti uzskatīja parlamenta vēlēšanas par formalitāti. Bet tagad viņi ir ievērojami samazinājuši savas ambīcijas (..). Elizejā tagad par neiespējamu netiek uzskatīta pat sakāve, kas pirms pāris nedēļām bija neiedomājama," atzīsts laikraksts "Le Monde".

Makrons premjerei un ministriem, kas kandidē uz vietu parlamentā, ļāvis noprast, ka zaudējuma gadījumā būs jāatkāpjas.

No 577 vietām Nacionālajā sapulcē 8% pārstāv Francijas aizjūras teritorijas, bet 11% - ārvalstīs dzīvojošos Francijas pilsoņus. Makrona pārstāvētā partija "Uz priekšu, Republika!" (REM) un tās sabiedrotie pašlaik kontrolē 345 vietas.

Saskaņā ar jaunāko aptauju, ko veicis uzņēmums "Ipsos", Makrona alianse vēlēšanās varētu iegūt 275 līdz 315 mandātus. Absolūtajam vairākumam nepieciešamas 289 mandāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!