Turcijas iebildes Somijas un Zviedrijas uzņemšanai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā var neizdoties pārvarēt līdz jūnija beigās paredzētajam NATO Madrides samitam, svētdien atzinis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kas ieradies Somijā.
Runājot kopīgā preses konferencē ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti, viņš nosaucis Ankaras bažas par pamatotām, paziņojot, ka NATO intensīvi strādā, uzturot dialogu ar visām trim valstīm, lai risinātu šo jautājumu.
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainījis drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieaudzis atbalsts dalībai NATO.
Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību. Ankara arī paudusi neapmierinātību, ka 2019. gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem, Stokholma un Helsinki noteica sankcijas attiecībā uz bruņojuma piegādēm šai valstij.
Kā izteicies Stoltenbergs, Ankaras bažas esot saprotamas, jo "neviena cita NATO valsts nav tik daudz cietusi no teroristiskiem uzbrukumiem", turklāt jāņem vērā, ka Turcija ir "svarīga sabiedrotā, kuras ģeogrāfiskais stāvoklis ir stratēģiski nozīmīgs".
"Es gribētu, lai tas tiek atrisināts pēc iespējas drīzāk," viņš uzsvēris, bet piebildis, ka Madrides samits netiek uzskatīts par galīgo termiņu.
Šomēnes apmeklējot Vašingtonu, Stoltenbergs gan izteicās, ka grib panākt, lai šis jautājums tiktu atrisināts jau līdz samitam.
Tikmēr Nīniste vēlreiz uzsvēris, ka Ankaras nostāja viņu pārsteigusi, bet vienlaikus norādījis, ka pret šiem tematiem jāizturas nopietni.
Pirmdien NATO ģenerālsekretārs gatavojas tikties arī ar Zviedrijas premjerministri Magdalēnu Andešsoni, kura arī nesen uzsvēra, ka viņas valsts nefinansē un neapbruņo teroristu organizācijas.
Gan Somija, gan Zviedrija iepriekš atgādinājušas, ka Turcija atbalstīja viņu nodomu pievienoties aliansei, iekams abas valstis nebija iesniegušas dalības pieteikumus.
Somija, Zviedrija un Rietumu sabiedrotie tomēr cer, ka izdosies pārvarēt Turcijas iebildumus.
Vairākas NATO dalībvalstis, to vidū Lielbritānija, ir piedāvājušas Somijai un Zviedrijai drošības garantijas pieteikumu izskatīšanas laikā, kamēr uz abām valstīm vēl neattiecas kolektīvās aizsardzības līgums.
1949. gadā dibinātajā aizsardzības aliansē pašlaik ir 30 dalībvalstis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
