NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, pirmdien tiekoties ar Zviedrijas premjerministri Magdalēnu Andešoni, atzinīgi novērtējis progresu, kādu Stokholma kopā ar Somiju panākusi sarunās ar Turciju, kas iebildusi pret abu Ziemeļvalstu uzņemšanu aliansē.
Stoltenbergs norādīja, ka Zviedrija izrādījusi gatavību uz kompromisu divos punktos.
"Es atzinīgi vērtēju, ka Zviedrija jau sākusi mainīt savus pretterorisma likumus un ka Zviedrija gādās, lai ieroču eksporta juridiskais ietvars atspoguļotu tās nākotnes statusu kā NATO dalībvalstij un [būtu saskaņā] ar jaunajām saistībām pret sabiedrotajiem," norādīja NATO ģenerālsekretārs.
"Tie ir divi svarīgi soļi, lai kliedētu Turcijas izteiktās bažas," piebilda Stoltenbergs.
Savukārt Andešone apliecināja, ka Zviedrijas pretterorisma likumi pēdējo gadu laikā ir mainījušies un ka to pielāgošana turpināsies.
Viņa atzina, ka Stokholma Ankaras bažas uztverot ļoti nopietni, kad tas saistīts ar terorisma apkarošanu.
Zviedrija un Somija maijā oficiāli iesniedza NATO pieteikumu dalībai aliansē, taču Turcija bloķējusi iestāšanās sarunu uzsākšanu.
Ankara savus iebildumus pamatojusi ar abu dalībvalstu šķietamo atbalstu Kurdistānas strādnieku partijai (PKK), kuru gan Turcija, gan Eiropas Savienība (ES) un ASV atzinušas par teroristisku organizāciju.
Svētdien apmeklējot Somiju, Stoltenbergs uzsvēra, ka Ankaras bažas uztveramas nopietni.
Tajā pašā laikā pirmdien Stoltenbergs norādīja, ka jau tikai iesniedzot pieteikumu dalībai NATO, Zviedrija ir stiprinājusi savu aizsardzību.
"Ja Zviedrija tiks pakļauta uzbrukumam, manuprāt, būtu neiedomājami, ka NATO sabiedrotie uz to nereaģētu. Tādējādi, skatoties no drošības perspektīvas, Zviedrija šobrīd ir labākās pozīcijās, nekā pirms pieteikuma iesniegšanas," izteicās alianses ģenerālsekretārs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
