Mariupole
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Situācija Krievijas iebrukumā nopostītajā Ukrainas pilsētā Mariupolē ir gaužām dramatiska. Katru dienu tiek atrakti 70 līdz 200 civiliedzīvotāju līķi, pilsētai draud holeras epidēmija, bet tās pierobežās okupanti ir izvietojuši filtrācijas nometnes. Tā pašreizējo situāciju pilsētā TV kanālam "Ukraina 24" raksturoja Mariupoles mērs Vadims Boičenko.

Kas notiek ar Mariupoles aizstāvjiem

Vadims Boičenko apliecināja, ka saskaņā ar šā brīža pieejamām ziņām, tiek strādāts pie tā, lai Mariupoles aizstāvji no "Azovstaļ" atgrieztos mājās. Amatpersonas arī cenšas darīt visu iespējamo, lai gūstā esošajiem kaujiniekiem būtu labvēlīgi apstākļi. Mērs neatklāja, kā tieši tas notiek, usverot, ka šobrīd ne visu var izpaust.

"Azovstaļ" gūstekņu jautājuma risināšanā ir iesaistītas Zaporižjas un Doneckas apgabala kara administrācijas, kā arī procesu personiski uzrauga Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Savukārt kritušo kaujinieku atgriešanu mājās atbalsta sieviešu kustība "Sievietes no dzelzs". Viņas veido pilsētas aizstāvju sarakstus, lai vāktu informāciju un piedalītos kritušo tuvinieku atgriešanas procesā.

Holeras uzliesmojums un līķu izvešana līdz ar gruvešiem

Šī brīža ziņas liecina, ka kopā ar gruvešiem okupanti izved bojāgājušos pilsētas iedzīvotājus. Vairākkārt ir pieminēti ap 22 000 nogalinātie civiliedzīvotāji, bet Mariupoles mērs to dēvē par "piesardzīgu un optimistisku" skaitli.

Okupanti ir nopostījuši 50% no pilsētas infrastruktūras. Daudzdzīvokļu ēkas ir pārvērstas gruvešos, bet katrā no tām slēpās 50 vai pat vairāk cilvēku, raksturo amatpersona. "No katras ēkas gruvešiem tiek izvākti 70 līdz 200 bojāgājušos cilvēku līķi. Ja mēs saskaitām, cik ēkas ir nopostītas, tad tādas ir 1356. Sareizinot ēku skaitu kaut ar mazāko līķu skaitu, mēs iegūstam šokējošu kopsummu (94 920 līdz 271 200)," ieskicē mērs.

Pēc Boičenko vārdiem, Mariupoles ielenkuma laikā artilērijas apšaudes un aviācijas uzlidojumi nav pārtraukti gandrīz divus mēnešus. Nogalinātos iedzīvotājus apglabāja pagalmos, skvēros un parkos. Neviens tos nesavāca, bet tagad, sākoties lietus sezonai, apbedījumi tiek izskaloti. Kanalizācija nestrādā un kopš februāra nav izvesti gruži. Ūdens ar šo piesārņojumu virzās uz upi un jūru. Bet dzīvi palikušie ļaudis ņem ūdeni no akām, kur tas jau ir saindēts.

Boičenko skaidro, ka jau agrāk vasarās pilsētā bija vērojami zarnu nūjiņu slimību uzliesmojumi pilsētas novecojušās kanalizācijas sistēmas dēļ. Kanalizācjas sistēmas modernizācijai tika ieguldīti simt miljoni eiro, bet nu tas viss ir nopostīts.

Šobrīd tas ir novedis pie holeras epidēmijas draudiem, un atsevišķi slimības uzliesmojumi jau ir novēroti, viņš stāsta.

"Diemžēl pilsētā šobrīd ir nāves smaka. Viņi [okupanti] to saprot un baidās, tāpēc ir noslēguši pilsētu. Nogalināto līķus tagad izved līdz ar betonu," stāstīja Boičenko.

Filtrācijas nometnes

Vietējiem iedzīvotājiem vairs nav iespējas izbraukt uz Ukrainas kontrolēto teritoriju. Ir jāiziet filtrācija un arī tad ceļš ir tikai uz Krieviju.

"Mana krustmāte mēnesi gaidīja filtrāciju uz Krieviju, jo uz šo pusi viņu ārā nelaiž. No skolas Nr. 56 viņu vardarbīgi savāca čečeni un aizveda uz Bezimjani. No turienes viņa devās uz Rostovu, tad uz Igauniju, bet pēc tam uz Ukrainu," stāsta mērs.

Filtrācijas nometnē par cilvēkiem ņirgājās. Nometņu vadītājiem ir cilvēku saraksti. Īpaši slikti izturas pret valsts pārvaldes vai pašvaldību darbiniekiem. "Piemēram, netālu no Mariupoles kāda ciema vecākais atteicās no sadarbības ar prokrievisko partiju – "Opozicionāru platformu – Par dzīvi!". Viņam piesprieda desmit gadus ieslodzījumā," norāda Boičenko.

Kopumā ap pilsētu ir izvietotas četra filtrācijas nometnes, lai neviens Mariupolē nevarētu ne izbraukt, ne iebraukt bez filtrācijas. Lai kaut kur dotos, ir nepieciešama izziņa.

"Viņi iznīcināja visu, viņiem nebija nolūka atbrīvot pilsētu. Šī ir krievvalodīga pilsēta, bet tas okupantus neapstādināja. Šeit katram otrajam vēsturiski ir krieviska izcelsme," piebilda pilsētas mērs.

Pēc Boičenko teiktā, šobrīd ir pārbaudīti un reģistrēti dati par 47 000 izvestiem iedzīvotājiem.

Pašam Boičenko ir izdevies veiksmīgi tikt ārā no Mariupoles, pateicoties kara administrācijas brīdinājumam īsi pēc iebrukuma sākuma 24. februārī. Brīdinājums izbraukt mēram dots, jo viņu meklējusi diversantu izlūkošanas grupa, kura 40 cilvēku sastāvā ieradusies pilsētā uzbrukuma sākumā.

"Mariupole bija, ir un būs ukraiņu pilsēta. (..) Mums ir nevis cerība, bet mēs esam pārliecināti par to, ka mēs noteikti atgriezīsim mūsu varonīgo, nesalaužamo, patriotisko pilsētu. Mēs to uzcelsim un tā būs modernākā pilsēta valstī. Tas notiks šogad, pateicoties Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kuros tagad ir mans dēls," pauž mērs.

"Pateicoties tādiem jauniešiem kā mans dēls un daudziem citiem, kuri cīnās, nepadodas un lej asinis par mūsu brīvību un neatkarību, mēs atgūsim to, kas ir mūsu. Neko citu mums nevajag. Tā ir mūsu brīvība un neatkarība. Tā būs Ukraina," emocionāli noslēdz Boičenko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!