Kā Krievijas iebrukums Ukrainā padara pasauli nabadzīgāku

10 faktus un prognozes no šo iestāžu atskaitēm atlasījusi raidsabiedrības BBC krievu valodas redakcija.

"Pasaule samaksās augstu cenu par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tas apdraud ekonomikas atjaunošanos, kas knapi sāksi atkopties pēc diviem pandēmijas gadiem. Ir acīmredzams, ka visvairāk cietīs nabadzīgākās valstis," teikts OECD ziņojumā.

Savukārt Pasaules bankas eksperti norāda: "Krievijas iebrukums Ukrainā ir nodarījis kaitējumu Krievijas ekonomikai, destabilizējis enerģijas tirgu, saasinājis pārtikas nepietiekamību un nabadzību dauzās jaunattīstības valstīs."

Pasaules Banka iepriekš prognozēja, ka vispasaules ekonomika 2022. gadā pieaugs par 4,1%. Tagad prognozes ir pazeminātas līdz 2,9%. Savukārt OECD savas prognozes samazināja no 4,5% uz pieticīgāku 3% pieaugumu.

Pusotra procenta kritums ir milzīga summa, pat ņemot vērā to, ka iekšzemes kopproduktam pirmo reizi vēsturē šogad būtu jāpārsniedz 100 triljonus ASV dolāru gadā.

Līdzās karam izaugsmes kritumu sekmē arī bezgalīgās Covid-19 karantīnas Ķīnā un paaugstinātās aizdevumu likmes attīstītajās valstīs, kas ieviestas cīņai pret rekordaugsto inflāciju, ko daļēji izraisījis arī karš Ukrainā.

Tradicionāli jaunattīstības valstis globālu krīžu gadījumos straujāk kļūst nabadzīgākas nekā attīstītās valstis. Iemesli tam ir mazāka drošības rezerve, lielāka atkarība no enerģijas un pārtikas cenām, kā arī atkarība no ārvalstu aizņēmumu valūtas likmēm pārtikas, degvielas, tehnoloģiju un iekārtu iegādei. Krievijas iebrukums Ukrainā ir ietekmējis visas minētās sfēras.

Pasaules Bankas ekonomisti brīdina, ka aptuveni 40% jaunattīstības valstu ienākumi uz vienu iedzīvotāju neatgriezīsies pirms pandēmijas līmenī, bet karš Ukrainā šo situāciju tikai saasinās. Daudziem būs grūti izvairīties no recesijas.

"Īpašas bažas rosina kviešu eksporta pārtraukšana no Krievijas un Ukrainas. Tas var novest pie globāla pārtikas deficīta jaunattīstības valstīs. Tām draud ne tikai ekonomiskā krīze, bet arī humānā katastrofa, nabadzība un bads," skaidro OECD ekonomisti.

Pasaules Bankas ekonomisti ir izskaitļojuši, ka Eiropa un Vidusāzija pirms pandēmijas labklājības izaugsmes tempus sasniedza 2022. gada sākumā. Karš Ukrainā ir apstādinājis atveseļošanos un turpmāk tiek prognozēts ekonomikas kritums par 3%, lai gan vēl gada sākumā ekonomisti paredzēja 3% pieaugumu.

Recesija draud Ukrainai, Krievijai, Baltkrievijai, Moldovai, Tadžikistānai un Kirgizstānai.

Ukrainas iekšžemes kopprodukta kritums 2022. gadā varētu sasniegt 45%, un ātri to atjaunot neizdosies. Kara sekas būs jūtamas ilgtermiņā, Ukrainas ekonomikā tas atstās dziļas rētas – iznīcināta ražošana, izdeguši lauki un izsmelti cilvēkresursi, brīdina ekonomisti.

Krievijas iekšzemes kopprodukta kritums šogad tiek prognozēts 9% apjomā, savukārt nākošajā gadā naftas embargo, ienākumu, patēriņa, investīciju, un importa krituma dēļ samazināsies vēl par 2%, liecina Pasaules Bankas prognozes.

OECD Krievijas un Ukrainas ekonomikas izredzes neprognozē, jo pārstāv bagāto valstu klubu, norāda BBC. Putina plāni pievienoties OECD klubam 2014. gadā pēc Krimas aneksijas kļuva par nereālu fantāziju.

OECD ekonomistu aplēses liecina, ka Ukrainas bēgļu izmaksas Eiropā 2022. gadā būs 26 miljardi Eiro. Divas trešdaļas no šīs summas iekļauj bēgļu uzņemšana un izmitināšana. Vēl papildu deviņi miljardi jāatvēl izglītības un veselības aprūpes finansēšanai.

Šobrīd Eiropā jau ir vairāk nekā pieci miljoni ukraiņu bēgļu. Karš Ukrainā ir izraisījis milzīgu cilvēku migrācijas vilni, kāds nav pieredzēts kopš Otrā pasaules kara.

Piemēram, bēgļu skaits no Sīrijas pēc divus gadus ilga konflikta sasniedza trīs miljonus. Tikpat liels bēgļu skaits Ukrainu pameta jau pirmajās trīs kara nedēļās.

Ukraiņu bēgļu un krievu migrantu pieplūdums varētu veicināt patēriņu un kompensēt darba roku trūkumu Eiropā, īpaši, ja runā par kvalificētiem un izglītotiem darbiniekiem. Vidēji ilgā termiņā tam būs pozitīvs iespaids uz ekonomikas pieaugumu, prognozē Pasaules Banka.

Epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās, kā arī bēgļu un migrantu integrācija darba tirgū 2022.-2023. gadā stimulēs ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita pieaugumam, raksta OECD.

Naftas cenas nominālajā izteiksmē ir pieagušas 4,5 reizes, ja salīdzina ar Covid-19 depresīvā perioda cenām. Iemesls tam ir Eiropas Savienibas (ES) sankcijas, Rietumu tirgotāju pašierobežošanās un Krievijas šantāža. Tik strauju cenu kāpumu pasaule nav pieredzējusi kopš 70. gadu naftas krīzes.

Savukārt Eiropas gāzes cenas ir pārspējušas visus vēsturiskos rekordus. ES samazina no Krievijas importētās gāzes īpatsvaru. Vēl 2021. gadā tas bija 35%, bet šogad jau mazāk nekā 25%. Savukārt ogļu cenas tuvinās vēsturiskajām 2008. gada rekordaugstajām cenām.

OECD aplēses liecina, ka sankciju un embargo dēļ radītie ierobežojumi kreditoriem, apdrošinātājiem un pārvadātājiem apdraud 3% no kopējās pasaules tirdzniecības.

No 4,5 tūkstošiem pasaules tirgus pamata preču OECD ekonomisti identificējuši tās, kurām Krievijas un Ukrainas daļa pasaules tirgū pārsniedz 15%. Kopumā tās ir 100 pozīcijas, kuru piegādes kara dēļ ir apdraudētas. Galvenokārt tie ir metāli, naftas ķīmiskās rūpniecības produkti un pārtika.

Dolāra nostiprināšanās lielā mērā ir saistīta ar paaugstinātām procentu likmēm ASV aizdevumiem. Savukārt eiro vērtība ir kļuvusi vājāka, jo valūtas kontinentā notiek karš.

Dārgāki ārvalstu valūtu aizdevumi apdraud daudzu jaunattīstības valstu finansiālo stabilitāti, jo pieaugošās dolāra likmes palielina to ārējā parāda refinansēšanas izmaksas un samazina investoru vēlmi piešķirt aizdevumus, ja ar augstām procentu likmēm var aizdot uzticamākiem Rietumu aizņēmējiem, norāda Pasaules Banka.

"Ārvalstu valūtā nominētā valsts parāda daļa Turcijā, Bulgārijā, Rumānijā un Argentīnā saglabājas augstā līmenī – 50 līdz 70%. Ja kapitāla aizplūšana no jaunattīstības valstīm pastiprināsies, tad turpmāka devalvācija krasi palielinās to parādu slogu," skaidro OECD ekonomisti, kā piemēru pieminot Libānas un Šrilankas defoltus.

Eiropas zaļais kurss, mazinot atkarību no Krievijas energoresursiem, kara dēļ novirzās otrajā plānā. Iecere bija vairāk paļauties uz "tīru" dabasgāzi "netīro" ogļu un kodoldegvielas vietā. Lauvas tiesu no dabas gāzes nodrošināja tieši Krievija.

Kara dēļ Eiropā priekšroka tiek dota ASV un Kataras gāzei, kā arī Polijas un Vācijas oglēm Krievijas izcelsmes kurināmā vietā.

"Mēģinājumi novērst enerģētikas krīzi ir kļuvuši par panisku alternatīvu ogļūdeņražu piegādātāju meklēšanu un ogļu patēriņa pieaugumu. Tas labākajā gadījumā ir pagaidu risinājums, jo pasaulei vajag tieši pretējo, tai ir vajadzīgi tīri enerģijas avoti," raksta OECD galvenais ekonomists Lorenss Būns.

Karš varētu ilgt vismaz gadu, bet sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju paliks spēkā. Abas prognozes ir balstītas uz autoruprāt visticamākajiem pieņēmumiem.

Gan Pasaules Banka, gan OECD prognozē, ka Eiropas embargo Krievijas oglēm un naftai stāsies spēkā, izejvielu un metāla cenas pārstās augt, bet saglabāsies augstā līmenī. Savukārt pasaules tirdzniecība turpinās ciest no loģistikas problēmām. Kredītlikmes visā pasaulē turpinās paaugstināties, rezumē BBC.