G8 bija pasaules ietekmīgāko valstu grupa, kurā ietilpa arī Krievija. Taču 2014. gadā, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu un sāka karu Donbasā, Krieviju no grupas izslēdza un tā kļuva par G7 – ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija.
Krievijas Valsts Domes priekšēdētājs Vjačeslavs Volodins savā "Telegram" kontā 11. jūnijā paudis ka ekonomisko attiecību pārrāvums ar Vašingtonu un tās sabiedrotajiem ir novedis pie "jaunu izaugsmes punktu veidošanās pasaulē".
"ASV, Japānas, Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Itālijas un Kanādas ekonomika turpina plaisāt zem pret Krieviju noteikto sankciju smaguma: 2022. gada pirmajā ceturksnī ASV tika reģistrēts IKP kritums par 1,5%, bet inflācija sasniedza maksimālo līmeni kopš 1981. gada decembra, sasniedzot 8,6%," norāda Volodins, pievienojot savam ierakstam statistiku par "jaunā astotnieka" un "vecā astotnieka" IKP (iekšzemes kopprodukta) attiecību uz PP (pirkstspējas paritāti).
Valstis, kuras nepiedalās sankcijās pret agresoru Krieviju un kuras Maskava vēlētos redzēt savā "G8" pulkā, ir Ķīna, Indija, Indonēzija, Brazīlija, Meksika, Irāna un Turcija. Tās pēc IKP uz PP apsteidz "veco astotnieku" par 24,4%, apgalvo Volodins.
"ASV ar savām rokām ir radījusi apstākļus, lai valstis, kuras vēlas veidot līdzvērtīgu dialogu un abpusēji izdevīgas attiecības, kopā ar Krieviju faktiski veidotu "jaunu lielo astotnieku," raksta domas priekšsēdētājs.
2014. gada martā pēc Krimas aneksijas Krievijas dalība G8 tika apturēta uz nenoteiktu laiku. Savukārt 2017. gadā Krievija paziņoja par pastāvīgu izstāšanos no G8.
24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, uz ko Rietumi atbildēja ar bezprecedenta mēroga ekonomiskajām sankcijām.
Vienlaikus Krievija turpina piedalīties G20 sanāksmēs, tādējādi raisot neizpratni daudzu amatpersonu vidū, kuras seko līdz notikumiem Ukrainā.
Aprīļa sākumā Vašingtonā tikās G20 valstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji, lai apspriestu ekonomiskās politikas mērķus. Kanādas, ASV, Lielbritānijas un citu rietumvalstu pārstāvji trīs dienas pēc kārtas pameta telpas, kad uzstājās Krievijas amatpersonas.
"G20 nevar efektīvi funkcionēt, esot pie viena galda ar Krieviju," preses konferencē ar Ukrainas finanšu ministru Serhiju Marčenko sacīja Kanādas finanšu ministre Kristija Frīlenda.
"Krievijai nav vietas pie to valstu galda, kuras ir apvienojušās, lai saglabātu globālo ekonomisko labklājību," sacīja Frīlenda, piebilstot, ka Krievija ar iebrukumu Ukrainas dienvidos ilgstoši ir pārkāpusi starptautiskos noteikumus. "Jūs nevarat vienlaikus būt malumednieks un medību sargs."
Šā gada novembrī Indonēzijā gaidāms G20 samits, kurā Putins un Zelenskis ir apstiprinājuši Indonēzijas prezidenta Džoko Vidodo ielūgumus.
"Es paužu cerību, ka karš drīz beigsies un sarunu ceļā tiks rasts mierīgs risinājums. Mēs saprotam, ka G20 var būt globālās ekonomikas atveseļošanās katalizators," savu lēmumu ielūgt abus prezidentus pamatoja Vidodo.
Lēmums uzaicināt abus līderus atspoguļo trauslo līdzsvaru, ko Dienvidaustrumāzijas valsts cenšas panākt šogad G20 samitā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
