Ja ASV saglabātu atturīgu nostāju Krievijas un Ukrainas karā un nesniegtu palīdzību Kijivai, Eiropā būtu haoss, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruktu arī citās valstīs, intervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" (AP) sacīja ASV prezidents Džo Baidens.
"Es esmu ASV prezidents. Runa nav par manu politisko izdzīvošanu. Runa ir par to, kas ir vislabākais šai valstij. Bez jokiem. Kas notiks, ja lielākais spēks, NATO, pievērs acis uz Krievijas agresiju un to, ka vairāk nekā 100 000 karavīru pāriet pāri robežai, (..) lai okupētu un iznīcinātu veselas tautas kultūru. Kas notiktu tad? Ko mēs darītu tad?" vaicāja prezidents.
"Baidos, ka pēc tam mēs Eiropā redzētu haosu. Mēs redzētu iespēju, ka viņi (Krievijas karaspēks) turpina virzīties tālāk. Mēs jau redzējām, ko viņi dara Baltkrievijā. Kas notiktu apkārtējās valstīs? Skatītos, kas notiktu Polijā un Čehijā, un visās NATO dalībvalstīs? (..) Ko padomātu Ķīna par Taivānu, ko Ziemeļkoreja padomātu par kodolieročiem," skaidroja prezidents.
Baidens atgādināja, ka, pieņemot lēmumu par atbalstu Ukrainai un sankciju noteikšanu, viņš brīdinājis, ka par to būs jāmaksā.
"Tas nav bez maksas, bet bezdarbības sekas būtu briesmīgākas," sacīja Baidens, atbildot uz jautājumu par cenu kāpumu ASV.
"Jūs man vaicājat, ko es teiktu amerikāņu tautai. Es teiktu, ka nodarbojos ar ārpolitiku visu savu dzīvi. Esmu pārliecināts - ja mēs ļausim Putinam iet tālāk, viņš neapstāsies," rezumēja Baidens.
Stoltenbergs: NATO gatavo jaunu modeli austrumu flanga aizsardzībai
NATO dalībvalstīm pirms alianses samita Madridē ir jāsaskaņo jauns austrumu flanga aizsardzības modelis, ņemot vērā Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs preses konferencē pēc alianses dalībvalstu ministru sanāksmes.
"Mēs panācām ievērojamu progresu, saskaņojot konkrētus jaunā aizsardzības modeļa nosacījumus un elementus, kā arī dzirdējām, ka dažas sabiedrotās ir gatavas pielikt papildu spēkus šī modeļa pastiprināšanai," atzīmēja NATO vadītājs.
Viņš vēlāk konkretizēja, ka alianses jaunā aizsardzības modeļa austrumu flangā pamats būs trīs pīlāri.
"Pirmais - tas ir avangarda klātbūtnes palielināšana ar lielāku kaujas operāciju skaitu, un mēs jau palielinājām savu klātbūtni. Dažu pēdējo mēnešu laikā mēs divkāršojām kaujas grupu skaitu austrumos no četrām līdz astoņām," atzīmēja NATO ģenerālsekretārs.
Modeļa otrais pīlārs ir militārā aprīkojuma iepriekšēja izvēršana, lai ietaupītu laiku apstākļos, kad ir vajadzīga spēku mobilizācija.
"Un trešais elements ir apakšvienību iepriekšēja noteikšana - tie ir spēki, kas izies apmācību noteiktā teritorijā, kur būs noteikti pienākumi ... Tas ir, tiks izvērsti ne visi spēki, daļa tiks izvērsta iepriekš, bet cita daļa atradīsies dzimtajā valstī, bet būs gatava pārvietošanai nepieciešamības gadījumā," paskaidroja Stoltenbergs.
Viņš rezumēja, ka jaunais NATO austrumu flanga aizsardzības modelis nozīmēs "mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas būtisku pastiprināšanu visā aliansē".
Lielbritānijas un Vācijas aizsardzības ministri pirms tam atbalstīja ideju par NATO militārās klātbūtnes Lietuvā un Igaunijā palielināšanu līdz brigādes līmenim.
NATO samits notiks 29. un 30.jūnijā Madridē, un tajā piedalīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba gan atzina, ka viņš negaida Ukrainai pozitīvu lēmumu pieņemšanu šajā samitā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
