Putina nevēlēšanās nosaukt "speciālo militāro operāciju" Ukrainā par karu liedz iespēju veikt vispārēju mobilizāciju un mazina Krievijas iespējas to uzvarēt. Iemesls tam ir diktatora nevēlēšanās nest politisko atbildību, atsaucoties uz ASV amatpersonām, vēsta žurnāls "Foreign Policy".
Karam turpinoties jau ceturto mēnesi, Putins joprojām izvairās saukt lietas īstajos vārdos. Lielākais militārais konflikts pēdējo desmit gadu laikā tiek dēvēts par "speciālo militāro operāciju", kas ļauj Kremlim slēpt patiesos zaudējumu apmērus no tautas. Rietumu varas iestādes ir novērtējušas, ka zaudēto Krievijas karavīru skaits ir vismaz 15 000 tūkstoši, bet Ukrainas varas iestādes min divreiz lielāku skaitli – vairāk nekā 33 000 Krievijas puses kritušo.
Taču ofensīvas nesaukšanas par karu neļauj Putinam attaisnot plašu mobilizāciju, kas ļautu uz Ukrainu nosūtīt lielus papildspēkus un gūt virsroku kaujās.
ASV amatpersonas arvien vairāk sliecas uzskatīt, ka Putins vienkārši nevēlas maksāt politisko cenu un uzņemties reputācijas riskus par savas armijas patieso zaudējumu atzīšanu.
Krievijas karaspēks kaujās Donbasā nereti pārsniedza Ukrainas spēkus attiecībā vairāk nekā trīs pret vienu. Kremlis ir pārņēmis lielāko daļu Luhanskas apgabala savā kontrolē, tā šķietami mainot kara tempu. Taču atteikšanās veikt plašu mobilizāciju, anulē Krievijas priekšrocības, raksta "Foreign Policy".
"Šobrīd Krievijas valdība melo saviem cilvēkiem par to, kas patiesībā notiek," žurnālistiem ceļā uz Briseli sacīja augsta ranga ASV aizsardzības amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
"Krievijas vadībai ir ierobežotas iespējas uzturēt augstu personāla līmeni [Ukrainā], jo tā nevēlas stāstīt saviem cilvēkiem patiesību par to, kas notiek, un Putins izvairās no vispārējas mobilizācijas," teica amatpersona.
Lai gan notiek slēpta mobilizācija, tā nav īpaši veiksmīga, atklāj "Foreign Policy" avots , norādot uz rekrutēšanas neveiksmēm Murmanskā.
Kremļa stratēģiskās neveiksmes ir saistītas ne tikai ar iekšpolitiku, bet arī ar Rietumu sankcijām. Krievijas pāreja uz artilērijas karu Donbasā ir saistīta ar moderno augstas precizitātes ieroču krājumu trūkumu un nespēju papildināt tos sankciju dēļ, raksta "Foreign Policy".
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
