Putina nevēlēšanās nosaukt "speciālo militāro operāciju" Ukrainā par karu liedz iespēju veikt vispārēju mobilizāciju un mazina Krievijas iespējas to uzvarēt. Iemesls tam ir diktatora nevēlēšanās nest politisko atbildību, atsaucoties uz ASV amatpersonām, vēsta žurnāls "Foreign Policy".
Karam turpinoties jau ceturto mēnesi, Putins joprojām izvairās saukt lietas īstajos vārdos. Lielākais militārais konflikts pēdējo desmit gadu laikā tiek dēvēts par "speciālo militāro operāciju", kas ļauj Kremlim slēpt patiesos zaudējumu apmērus no tautas. Rietumu varas iestādes ir novērtējušas, ka zaudēto Krievijas karavīru skaits ir vismaz 15 000 tūkstoši, bet Ukrainas varas iestādes min divreiz lielāku skaitli – vairāk nekā 33 000 Krievijas puses kritušo.
Taču ofensīvas nesaukšanas par karu neļauj Putinam attaisnot plašu mobilizāciju, kas ļautu uz Ukrainu nosūtīt lielus papildspēkus un gūt virsroku kaujās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
