Atsākusies kodolbruņošanās sacensība, secina SIPRI

Šobrīd pasaulē ir deviņas ar kodolieročiem bruņotas valstis. Tās ir Krievija, ASV, Ķīna, Francija, Lielbritānija, Pakistāna, Indija, Izraēla un Ziemeļkoreja. SIPRI 13. jūnijā publicētajā ziņojumā brīdina – tuvākajā desmitgadē pasauli sagaida jauna kodolieroču bruņošanās sāncensība.

2022. gada janvārī pasaulē kopā bija 12 705 kodolgalviņas, no kurām 9440 ir aktīvas un izmantojamas kara mērķiem, liecina SIPRI dati. Kopējais kaujas galviņu skaits gada laikā ir nedaudz samazinājies – 2021. gada janvārī tika uzskaitītas 13 080 kodolgalviņas. Samazinājums ir saistīts ar ASV un Krievijas veikto novecojušo sistēmu ekspluatācijas pārtraukšanu, kas tika plānota pirms vairākiem gadiem. Savukārt aktīvo kaujas lādiņu skaits gada laikā praktiski nav mainījies.

SIPRI eksperti norāda uz kodolieroču bruņošanās taktikas maiņu pēc Aukstā kara. "Ir skaidras pazīmes tam, ka kodolarsenāla samazināšana pēc Aukstā kara ir beigusies," stāsta Hanss Kristensens, SIPRI vadošais eksperts kodolieroču jomā.

Savukārt SIPRI Masu iznīcināšanas ieroču programmas direktors Vilfrēds Vans norāda: "Visas kodolvalstis tagad paplašina vai modernizē savu arsenālu. Lielākā daļa no tām arī pāriet uz agresīvāku retoriku saistībā ar atomieroču izmantošanu un to lomu militārajā stratēģijā. Tā ir ļoti satraucoša tendence."

Krievijai un ASV kopā tagad ir vairāk nekā 90% no pasaules kodolarsenāla. SIPRI analītiķi uzsver, ka šī gada sākumā sakaņā ar viņu aprēķiniem Krievijas Federācijā līdzās stratēģiskajiem kodolieročiem bija 1912 taktiskie kodolieroči.

Tomēr speciālistu vidū nav vienprātības, kas būtu klasificējams kā taktiskie kodolieroči, atzīmē Stokholmas institūta eksperti. Pēc viņu domām Krievijas nestratēģiskie kodolspēki ir vērsti uz Krievijas armijas konvencionālā bruņojuma vājuma kompensēšanu un Krievijas-ASV kodolparitātes izlīdzināšanu.

Pēdējos mēnešos strauji attīstās arī Ķīnas kodolprogramma. Satelīta attēli liecina, ka Ķīna šobrīd būvē aptuveni 300 jaunas raķešu palaišanas iekārtas. Tiek pieņemts, ka ar kodolieročiem pagājušajā gadā ir aprīkota arī jauna Ķīnas zemūdene.

Par kodolieroču arsenāla paplašināšanu pēdējā gada laikā ir ziņojusi arī Lielbritānija. Tas ir pretrunā ar tās pēdējā desmitgadē ievēroto atbruņošanās politiku. Iepriekš Lielbritānija vairākkārt kritizēja Krieviju un Ķīnu par valstu nevēlēšanos publicēt pilnu statistiku par savām kodolprogrammām. Šobrīd Lielbritānija pati ziņoja, ka dati par tās kodolbruņojumu būs slepeni.

Francija pagājušajā gadā paziņoja par jaunas izstrādes uzsākšanu trešās paaudzes zemūdenei ar kodolieročiem.

Dažādas modernizācijas programmas īsteno arī Indija, Pakistāna un Izraēla, tomēr Izraēlas puse oficiāli nedz apstiprina, nedz noliedz kodolieroču esamību.

Ziemeļkoreja pēdējā gada laikā arvien noteiktāk ir izvirzījusi kodolieročus savas nacionālās drošības doktrīnas centrā. Phenjana pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikusi kodolizmēģinājumus, bet SIPRI eksperti ir novērtējuši, ka tās krājumā ir aptuveni 20 kodolgalviņas. Papildu valstij ir pieejami izejmateriāli vēl 20-25 kodolgalviņu radīšanai.

"Neskatoties uz zināmiem panākumiem kodolatbruņošanās un kontroles jomā pēdējā gada laikā, mums jāatzīst, ka atomieroču izmantošanas risks šobrīd ir augstāks nekā jebkad kopš aukstā kara beigām," secināja SIPRI vadītājs Dens Smits.

Šā brīža pētījums par kodolieročiem un to neizplatīšanas problēmām ir daļa no SIPRI ikgadējā pārskata, kurš ir 53. pēc kārtas. Tajā iekļautas arī iepriekš publicētas daļas par valsts aizsardzības izdevumiem, reģionālajiem konfliktiem, drošības politikas saistībai ar klimata pārmaiņām un virkni citām tēmām.