Krievijas armija Ukrainā izmantojusi vairāk nekā 210 aizliegtus munīcijas veidus

Krievijas uzsāktā iebrukuma brutalitāte Ukrainā lielā mērā atspoguļojas tās izmantotajos ieročos un munīcijā. Daļa no tiem ir uzskatāmi par Aukstā kara laika vecmodīgām relikvijām, apraksta medijs.

Laikraksts "The New York Times" komanda izpētīja vairāk nekā 1000 fotogrāfijas, kuras ir uzņēmuši fotožurnālisti Ukrainā, un ko Ukrainas valdība un militārās iestādes ir izmantojušas kā pierādījumus. Tajās tika identificētas vairāk nekā 2000 munīcijas vienību, lielākā daļa no tām – nevadāmā munīcija.

Vairāk nekā 210 identificēto izmantotās munīcijas veidu ir aizliegti saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem. Gandrīz visas vienības bija kasešu bumbas un to apakšveidi. Kasešu bumbas ir konteinera aviobumbas, kas pildītas ar 200-650 lādiņiem. Tās ir starptautiski aizliegtas lielākajā daļā valstu. Kasešu bumbas var nodarīt kaitējumu iedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai daudzus gadu desmitus pēc kara beigām.

330 no fiksētajām ieroču vienībām ir izmantotas civilās infrastruktūras tuvumā.

NYT atzīmē, ka veiktās munīcijas daudzuma aplēses ir samazinātas precīzas informācijas trūkuma dēļ kara apstākļos.

Nevadāmā munīcija

Lielākā daļa no NYT identificētajiem ieročiem bija nevadāmā munīcija. Tai trūkst precizitātes, lai iznīcinātu mērķi, tādēļ to izmanto lielākos daudzumos. Tas savukārt rada risku lādiņiem un raķetēm nokrist dzīvojamos rajonos, nodarot kaitējumu iedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai.

Uzbrukumos izmantotas, piemēram, haubices un artilērijas raķetes, kuru darbības attālums ir krietni tālāks nekā cilvēka acs spēj saskatīt. Šo aukstā kara laika ieroču likumīgam pielietojumam būtu nepieciešami droni vai speciāli apmācīti karavīri – artilērijas novērotāji, kuri izskaitļo munīcijas krišanas vietu un sniedz radio sakaru ziņojumus, lai veiktu korekcijas. Tomēr ir maz pierādījumu tam, ka tāda procedūra notiktu.

Salīdzinot šos Krievijas puses ieročus ar Rietumos izmantototajiem, tur militārie spēki gandrīz pilnībā ir pārveidojuši savu ieroču arsenālu, lai izmantotu precīzas vadāmās raķetes, lādiņus un bumbas. Ir pat radīti komplekti, kas var pārvērst parastos artilērijas šāviņus precīzos ieročos. Iespējams, Krievijas precīzi vadāmais ieroču krājums ir izsmelts, raksta NYT.

Piemēram, 122mm artilērijas raķetes "Grad", eksplodējot rada sprādziena vilni, kura intensitāte var pieaugt, atsitoties pret ēkām un sagraujot konstrukcijas. To asās šķembas un lausku fragmenti var radīt nāvējošus ievainojumus apkārt esošajiem cilvēkiem.

"Grad" mobilās raķešu palaišanas iekārtas spējot izšaut 20 sekundēs līdz pat 40 kaujas lādiņiem, radot tā saukto piesātinājuma uguni un nosedzot līdz hektāram plašu teritoriju.

Plašais pielietojums

Munīcija un ieroču atliekas ir atrastas visā Ukrainas teritorijā. Aptuveni viena piektdaļa ir atrastas ārpus tām teritorijām, kur iepriekš uzturējās Krievijas militārie spēki.

Kara pirmajās nedēļās Krievijas uzbrukumi daudzviet tika uzsākti blīvi apdzīvotās teritorijās, kur nevadāmās munīcijas izmantošana nodarīja postījumus baznīcām, skolām, bērnudārziem un sporta objektiem tālu aiz okupētajām teritorijām.

Hāgas Starptautiskās krimināltiesas augstākais prokurors ir uzsācis oficiālu izmeklēšanu par zvērībām Ukrainā. Starptautiskās cilvēktiesību normas paredz, ka kaujiniekiem un komandieriem ir jāveic visi iespējamie piesardzības pasākumi, lai mazinātu kaitējumu civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, kuriem nav militāru mērķu.

NYT izpēte vairākkārt atrada vizuālus pierādījumus tam, ka Krievijas spēki apšaudīja teritorijas, kas atradās netālu no viegli atpazīstamām civilajām ēkām. Simtiem munīcijas vienību tika atrastas mājās un daudzdzīvokļu ēkās vai to tuvumā, bet desmitiem – skolās vai to tuvumā. Ieroči tika atrasti arī netālu no baznīcām, kapsētām, fermām, medicīnas iestādēm un vairākiem rotaļu laukumiem.

Kasešu munīcija

NYT atrada arī kasešu munīcijas kaujas galviņu paliekas. Aptuveni 20% no šādas munīcijas neeksplodē uzreiz pēc nokrišanas, bet var uzsprāgt tad, kad tām kāds pieskaras.

Par kasešu munīcijas izraisītiem nāves gadījumiem un ievainojumiem ir ziņojušas vairākas nevalstiskās organizācijas, piemēram, "Human Rights Watch" un "Amnesty International".

Civiliedzīvotāju upuri un cietušie fiksēti netālu no Vuhledaras slimnīcas Doneckas apgabalā, kur, nokrītot ballistiskajai raķetei, nogalināti četri civiliedzīvotāji, bet desmit ievainoti. Harkivas apgabalā kasešu munīcijas dēļ nogalināti trīs civiliedzīvotāji, bet Ohtirkā Sumu apgabalā, bombardējot bērnudārzu, nogalināti trīs civiliedzīvotāji, no kuriem viens bija bērns. Vēl viens bērns guva ievainojumus. Ukrainas ciemā Malaja Kostromka un ciemā Dņipropetrovskas apgabalā identificēti divi bojāgājušie.

Ukraina un Krievija nav pievienojušās starptautiskajam līgumam, kas aizliedz kasešu munīcijas izmantošanu. Zināms, ka Krievijas un Ukrainas militārpersonas 2014.gadā Donbasā kauju laikā izmantoja kasešu munīciju. Taču pēc 24. februāra iebrukuma, izņemot vienu gadījumu, kas attiecināts uz Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, kasešu munīciju pamatā ir izmantojusi Krievijas puse.

Citi pārdomas raisoši ieroči

NYT identificēja vēl citus ieročus, kurus starptautiskā sabiedrība nosoda: rokas granātas, kuras izmantotas slazdos un sprāgst, piemēram, pēc ledusskapja atvēršanas, kājnieku mīnas, aizdedzinošos ieročus un flešetes – sīkas metāla šautriņas, kuras ietriecoties cilvēkā, var radīt nopietnus ievainojumus.

Nesprāgusī munīcija

Krievijas ieroču izmantošanas stratēģijai būs tālejošas sekas Ukrainas nākotnē. NYT atrada vizuālus pierādījumus par vairāk nekā 120 nesprāgušām vai aizliegtām raķetēm, bumbām, šāviņiem un citu munīciju. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo saskaņā ar ekspertu teikto, rūpīga teritorijas attīrīšana no ieročiem prasīs gadus.

Atlikusī munīcija rada draudus ne tikai civiliedzīvotājiem, negaidīti eksplodējot, bet var nodarīt postījumus apkārtējai videi, piesārņojot dzeramo ūdeni, augsni un gaisu. Tāpat tā var radīt grūtības atjaunot ēkas vai gūt pieeju nepieciešamiem pakalpojumiem, rezumē NYT.