Ukraina piedzīvo masīvu raķešu apšaudi; okupantu artilērija izšauj līdz 1000 lādiņiem stundā

Čerņihivas apgabalā raķetes mērķētas pret Desnas ciemu, kur atrodas armijas mācību centrs. 20 raķetes radījušas postījumus infrastruktūrai, bet upuru triecienā neesot.

Savukārt pa Žitomoras apgabalu no Baltkrievijas teritorijas palaistas 24 raķetes, paziņoja Žitomiras pilsētas mērs Serhijs Suhomlins. Pašā pilsētā neka nav sprādzis, bet raķetes mērķētas pa militāriem objektiem tās apkārtnē.

Žitomiras apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Bunečko ziņo, ka raķešu apšaudes rezultātā viens karavīrs gājis bojā, bet vēl viens ievainots.

Savukārt no Melnās jūras sešas raķetes palaistas pret militāro objektu Ļvivas apgabala Javorovskas rajonā, ziņo aģentūra UNIAN. Divas raķetes ukraiņiem izdevies notriekt. Zināms par četriem sprādzienos ievainotajiem.

Par sprādzieniem ziņots arī no Mikolajivas un Harkivas.

Pavisam nakts laikā pa Ukraina teritoriju raidītas vairāk nekā 50 dažāda veida raķetes, tostarp no Baltkrievijas palaistas "Iskander".

Dņipropetrovskas apgabalā artilērijas apšaudēm pakļauts Krivijrihas rajons. Cietusi privātā apbūve un kāda 60 gadus veca sieviete, raksta UNIAN.

Frontes karstajos sektoros okupanti izšauj līdz 1000 artilērijas šāviņiem stundā, paziņoja aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Viņš norāda, ka šai ziņā krievu resursi ir faktiski neierobežoti un ar masīvo artilērijas uguni tiek mēģināts nomākt Ukrainas aizstāvju morāli.

Smagas artilērijas apšaudes ir raksturīga Krievijas taktika. Nespējot realizēt 21. gadsimta karu, Krievija atgriezusies pie savas ierastās taktikas iznīcināt visu sev priekšā, raidījumā "Komandcentrs" skaidroja bijušais NBS komandieris Raimonds Graube.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.