Kremlis turpina veikt izmaiņas Krievijas likumdošanā, lai īstenotu "slēptu mobilizāciju", tādējādi cenšoties atbalstīt operācijas Ukrainā, neveicot vispārēju mobilizāciju, raksta ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Krievijas parlamenta apakšpalāta paziņoja, ka 28.jūnijā plāno pārskatīt grozījumus likumā par militāro dienestu, kas ļautu militārpersonām piedāvāt līgumus gados jauniem vīriešiem uzreiz pēc "pilngadības sasniegšanas" vai vidusskolas beigšanas, tādējādi apejot nepieciešamību pabeigt militāro dienestu kā armijā iesauktajiem.
ISW atgādina, ka Ukrainas Galvenās izlūkošanas direktorāta (GUR) vadītājs Kirilo Budanovs 25.jūnijā paziņoja, ka Kremlis veic "slēptu mobilizāciju" un ka nepārtrauktu Krievijas mobilizācijas centienu dēļ Ukrainas spēki nevar gaidīt, kad krievi izsmels savu uzbrukuma potenciālu, pirms uzsākt pretuzbrukumu.
Budanovs atzīmēja, ka Kremlis karā Ukrainā jau ir nosūtījis 330 000 vīru, kas veido vairāk nekā trešdaļu no Krievijas bruņoto spēku kopskaita, un ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins saskarsies ar ievērojamu iekšpolitisku un sociālo pretestību, ja viņš šo skaitu palielinās, veicot vispārēju, nevis slēptu mobilizāciju.
Domnīcas analītiķi arī ziņo, ka Ģenerālpulkvedis Genādijs Židko, pašreizējais Krievijas Militāri politiskā direktorāta direktors, visticamāk, vada Krievijas spēkus Ukrainā. Židko 26. jūnijā sēdēja blakus un apspriedās ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu Krievijas sauszemes spēku inspekcijas Ukrainā laikā. Krievijas Aizsardzības ministrija Židko vārda plāksnīti bija aizmiglojusi un viņa postenis nav oficiāli apstiprināts, raksta eksperti.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
