Medijs: okupanti savus spēkus mēģina papildināt, vervējot vīrus no Ziemeļkaukāza reģioniem

Dagestānas, Ingušijas un Kalmikijas reģionālās amatpersonas ir paziņojušas par plāniem izveidot vienības, kurās katrā būtu karavīri no konkrētas Krievijas republikas. Saskaņā ar RFE/RL Ziemeļkaukāza dienesta reģionālā medija "Caucasus.Realities" sniegto informāciju šīs nacionālās vienības galvenokārt veido līgumkaravīri, kuriem ir iepriekšēja militārā apmācība.

"Šķiet, ka [šo Ziemeļkaukāza republiku] gubernatoriem līdzās oficiālajai vervēšanai tika uzdots ar militārās reģistrācijas un iesaukšanas birojiem izveidot papildu spēkus," sacīja organizācijas "Citizen.Army.Law" direktors Sergejs Krivenko.

Krivenko saka, ka "Citizen.Army.Law" rūpīgi uzrauga šo vienību veidošanu, taču piebilst, ka joprojām nav skaidrs, ar kādiem apstākļiem tās saskarsies, tostarp par tajās dienējošo atalgojumu un to, vai tās tiks oficiāli klasificētas kā Aizsardzības ministrijas militārpersonas vai arī kā paramilitāras vai algotņu vienības, kas savukārt varētu atstāt tās "pelēkajā zonā" no juridiskās perspektīvas.

Viņš piebilst, ka, lai gan pašlaik šādas vienības tiek veidotas visā Krievijā, Ziemeļkaukāzs ir reģions, kur tas notiekot īpaši aktīvi, jo tur ir viens no zemākajiem dzīves līmeņiem un atalgojumiem visā valstī.

Krievijas cilvēktiesību aizstāvības grupas un juristi, kas strādā ar militāriem jautājumiem, ir ziņojuši, ka iesaukšanas biroji ir aicinājuši rezervistus uz "pārbaudēm" un "personiskās informācijas atjaunināšanu", un pēc tam piedāvājuši viņiem līgumus par karošanu Ukrainā.

Taču, kā atzīmē medijs, šis process nereti ir komplicētāks. "Citizen.Army.Law" ziņo, ka daži rezervisti, īpaši jaunizveidotajās nacionālajās vienībās, uzskatīja, ka viņi paraksta līgumu par dienestu bruņotajos spēkos, taču patiesībā tika klasificēti atšķirīgi un nesaņēma tādus pašus sociālos pabalstus un atalgojuma garantijas, kas atbilstoši likumdošanai noteiktas militārpersonām.

"Šo nacionālo vienību izveide ir likumīga. Nav tādu tiesību aktu, kas aizliedz to veidošanu, ja tās ir Aizsardzības ministrijas pārziņā," sacīja Krivenko. "Bet, ja varas iestādes komplektē šīs vienības, lai "palīdzētu" Aizsardzības ministrijai, tas ir nelikumīgi, lai gan šķiet, ka tagad visi piever acis uz [likumu]."

Četrus mēnešus ilgajā karā Ukrainā Krievija ir cietusi smagus zaudējumus, taču līdz šim Kremlis ir atteicies dot rīkojumu par vispārējas mobilizācijas veikšanu.

ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" vēstījusi, ka Kremlis turpina veikt izmaiņas Krievijas likumdošanā, lai īstenotu "slēptu mobilizāciju", tādējādi cenšoties atbalstīt operācijas Ukrainā, neveicot vispārēju mobilizāciju.

Domnīca atgādina, ka Krievijas parlamenta apakšpalāta paziņoja, ka 28.jūnijā plāno pārskatīt grozījumus likumā par militāro dienestu, kas ļautu militārpersonām piedāvāt līgumus gados jauniem vīriešiem uzreiz pēc "pilngadības sasniegšanas" vai vidusskolas beigšanas, tādējādi apejot nepieciešamību pabeigt militāro dienestu kā armijā iesauktajiem.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.