Foto: Arhīva foto

Lai gan valda uzskats, ka Baltijas valstis 1940. gada jūnijā Padomju Savienībai padevās bez neviena šāviena, tā gluži nav taisnība. Dažas dienas pēc padomju okupācijas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notika bruņota sadursme starp Igaunijas armijas karavīriem un sarkanarmiešiem, kas beidzās ar kritušajiem abās pusēs. Igaunija joprojām piemin šo incidentu kā vienīgo kauju 2. pasaules kara laikā, kurā Igaunijas armijas karavīri savos formastērpos, savu komandieru vadīti, cīnījās pret okupantiem.

Igaunijas okupācija pirms 82 gadiem, 1940. gada jūnijā, notika pēc līdzīga scenārija kā Latvijas un Lietuvas sagrābšana. Vispirms 1940. gada 14. jūnijā padomju armija bloķēja Igauniju no jūras un gaisa. Savukārt 15. jūnijā virs Somu jūras līča padomju gaisa spēki notrieca igauņu pasažieru lidmašīnu "Kaleva", kas veica lidojumus starp Tallinu un Helsinkiem. Lidmašīnā atradās arī ASV diplomāts Henrijs Anthails, kurš uz Helsinkiem no Rīgas un Tallinas veda diplomātisko pastu. Visi deviņi lidmašīnā esošie cilvēki gāja bojā.

16. jūnijā PSRS Igaunijai iesniedza ultimātu, apvainojot to slepenas pretpadomju alianses veidošanā, Savstarpējās palīdzības pakta neievērošanā, un pieprasīja valstī izveidot PSRS draudzīgu valdību, kā arī atļaut neierobežotu padomju karaspēka ievešanu valstī. Igaunijas valdība, līdzīgi kā Latvijas un Lietuvas, pieņēma lēmumu nepretoties un piekrist padomju prasībām. Papildus jau valstī esošajam garnizonam 17. jūnijā valstī iegāja sešas padomju kājnieku divīzijas, tanku brigāde, kā arī flotes un aviācijas vienības, kopumā Igaunijā iegāja vēl vismaz 100 000 padomju armijas karavīru.

1940. gada 17. jūnijā Tallinā iegāja padomju karaspēks, ostā ienāca Baltijas flotes kuģi un izsēdināja desantu. Tajā pašā dienā sākās apjomīga ēku ekspropriācija Sarkanās Armijas vajadzībām. Tieši ar Igaunijas armijas vienību padzīšanu no to mītnes vietām ir saistīta tā saucamā Raua ielas apšaude, kas bija vienīgā Igaunijas armijas bruņotā pretošanās padomju okupantiem 1940. gadā.

Igauņu cīņa ar "sarkano varzu"


Pēc 17. jūnija Igaunijas armijas Sakaru bataljona kazarmas Tallinā tika nodotas Sarkanās armijas rīcībā, bet igauņi tika pārcelti uz pamatskolas ēku Raua ielā. Kā norāda igauņu vēsturnieks Hanno Ohala, 21. jūlija vakarā Sakaru bataljona pagaidu mītnē kravas automašīnā ieradušās vairākas personas civilās, nošņurkušās drēbēs ar sarkanām lentēm uz piedurknēm. Vairāki vīri bija alkohola reibumā, bet visi bija bruņoti ar šautenēm un pistolēm. Varza, kas sevi dēvēja par "Strādnieku aizsardzības brigādi", Sakaru bataljona pārstāvjiem paskaidroja, ka ir darba tautas pārstāvji, un pieprasīja igauņu karavīriem nodot ieročus. Igauņi atteicās to darīt, un "Strādnieku aizsardzības brigāde" devās prom.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT