Londona norāda, ka ir gandrīz skaidrs, ka Krievija turpinās veikt triecienus, tādējādi cenšoties nepieļaut frontē esošo Ukrainas spēku resursu papildināšanu. Krievijas uzbrukumu plānotāji, visticamāk, joprojām ir gatavi samierināties ar lielu skaitu civiliedzīvotāju upuru, ja vēlas iznīcināt kādu mērķi.
Tāpat Lielbritānijas ministrija ziņo, ka pastāv reāla iespēja, ka raķetes trieciens tirdzniecības centram Kremenčukā 27. jūnijā bija paredzēts, lai trāpītu tuvumā esošam infrastruktūras mērķim. Krievijas neprecizitāte, veicot uzbrukumus no liela attāluma, iepriekš ir izraisījusi masveida civiliedzīvotāju upuru incidentus, tostarp Kramatorskas dzelzceļa stacijā 9. aprīlī.
Runājot par situāciju frontē, britu izlūki vēsta, ka Krievijas spēki turpina gūt progresu centienos ielenkt Lisičanskas pilsētu. Kopš 25. jūnija Krievijas spēki ir pavirzījušies uz priekšu par vēl 2 kilometriem tuvāk Lisičanskas naftas pārstrādes rūpnīcai, kas atrodas uz dienvidiem no pilsētas.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!