Pēdējo četru dienu laikā Krievija pret Ukrainas teritoriju palaidusi 131 raķeti, televīzijā paziņojis Ukrainas Prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
Pirmdienas raķešu trieciens pa tirdzniecības centru Kremenčukā parāda, ka Kremlī pavisam noteikti neviens nerēķinās ar Ukrainas civiliedzīvotāju upuriem, viņš atzīmē.
Arestovičs atgādina, ka Kremenčukā piezemējās divas raķetes, no kurām viena trāpīja iepirkšanās centram, bet otra pa mašīnu remonta rūpnīcu (notikuma dienā Ukrainas medijos ziņoja, ka trāpīts stadionam).
"Ir trīs notikušā versijas: šāva pa rūpnīcu, bet trāpīja pa tirdzniecības centru un rūpnīcu; šāva pa tirdzniecības centru, bet trāpīja pa rūpnīcu; tēmēja uzreiz pa abiem objektiem. Jebkurā gadījumā tas pārkāpj karošanas principus un morāli. Lai gan mēs jau sen zinām, ka uz Kremli tas neattiecas," skaidro Arestovičs.
Dot triecienu pa blīvi apdzīvotu pilsētu pulksten 16.00 ar raķeti, kurai precizitātes kļūda ir 600 metri, ir noziegums, uzskata padomnieks.
"Tāds pats [noziegums] kā dzemdību nama un drāmas teātra bombardēšana Mariupolē. Tāds pats noziegums, kā Bučā. Katru dienu Krievijas armija palaiž raķetes pa Harkivu un Mikolajivu, pa Kijivu, Dņipro, Odesu un citām pilsētām," pasvītro Arestovičs.
Ar pilsētu bombardēšanu Krievija mēģina iebiedēt un salauzt ukraiņus, viņš uzskata: "Bet mēs nesalūzām februārī – martā, mēs nesalūzīsim arī tagad."
27. jūnija triecienā pa tirdzniecības centru Kremenčukā gāja bojā vismaz 18 cilvēki. Raķetes tika palaistas no tālas darbības bumbvedējiem Tu-22M3 Kurskas apgabalā, ziņoja Ukrainas gaisa spēki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo uzbrukumu nosauca par vienu no pārdrošākajiem teroraktiem Eiropas vēsturē.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
