Krievija turpina pelnīt ar naftu vairāk nekā iepriekš, secina NYT

Ķīnas un Indijas naftas iepirkumi nodrošina Maskavai vēl lielāku peļņu nekā pirms iebrukuma Ukrainā, apgalvo laikraksts.

ASV un Eiropas Savienības (ES) lēmums šogad ierobežot Krievijas fosilā kurināmā iegādi tika pieņemts ar cerību padarīt Krievijas iebrukumu Ukrainā Maskavai tik ekonomiski sāpīgu, ka Vladimirs Putins būs spiests no tā atteikties.

Šī perspektīva tagad labākajā gadījumā šķiet attāla, pauž NYT analītiķi.

Pasaules apdzīvotākās valstis Ķīna un Indija ir uzsākušas pirkt naftu no Krievijas tikpat daudz, cik tā būtu nonākusi Rietumos. Pateicoties naftas šī brīža augstajām cenām, Krievija šobrīd gūst lielāku peļņu no pārdošanas nekā pirms kara sākuma, bet rubļa nestabilā vērtība attiecībā pret dolāru ir pieaugusi.

Ekonomiskais zaudējums, ko bija paredzēts panākt ar Rietumu Krievijas naftas boikotu, atbalsojas ne tik daudz Maskavā, cik pašos Rietumos, spriež medijs. Īpaši to var attiecināt uz ASV, kur strauji augošās naftas cenas rada spēcīgus draudus prezidentam Džo Baidenam, kura pilnvaru termiņš vēl nav pat pusē.

Tomēr daži eksperti norāda, ka naftas embargo vēl nav stājies spēkā un Krievijas ekonomiskās izstumšanas ilgtermiņa sekas lielā mērā ir valsts likteņa noteicējas. Šīs sekas sniedzas tālāk par fosilā kurināmā tirdzniecību, traucējot Krievijas banku un citu nozaru darbībai. Pagaidām naftas un gāzes pārdošana notur valdību un tās militāros spēkus virs ūdens.

"Situācija šobrīd ir daudz labāka nekā sliktākajā gadījumā. Iespējams, tā ir pat labāka nekā parasti. Diemžēl grūtākais periods tikai sākas," par Krievijas enerģētikas ieņēmumiem sacīja Maskavas konsultāciju uzņēmuma "PF Capital" galvenais ekonomists Jevgeņijs Nadoršins.

Krievija ir trešā lielākā naftas ražotāja pasaulē pēc ASV un Saūdu Arābijas.

Maijā Ķīnas Krievijas naftas imports pieauga par 28% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, sasniedzot rekordaugstu līmeni un palīdzot Krievijai apsteigt Saūda Arābiju kā Ķīnas lielāko piegādātāju, liecina Ķīnas statistika.

Savukārt Indija, kas kādreiz maz iepirka Krievijas naftu, tagad ieved vairāk nekā 760 000 barelu dienā, liecina tirgus izpētes firmas "Kpler" analizētie piegādes dati.

"Āzija ir izglābusi Krievijas jēlnaftas ražošanu. Tā vietā, lai kristu dziļāk, Krievija tagad ir tuvu pirms-pandēmijas līmenim," sacīja "Kpler" analītiķis Viktors Katona.

Saskaņā ar "Rystad Energy" – neatkarīgās biznesa un enerģijas kompānijas pētniecības datiem, Krievijas jēlnaftas pārdošana Eiropā no marta līdz maijam ir samazinājusies par 554 000 barelu dienā, bet Āzijas naftas pārstrādes uzņēmumi palielināja tās patēriņu par 503 000 barelu dienā. Tā gandrīz viens pret vienu aizvietojot zaudēto.

Lai gan Krievija pārdod naftu ar ievērojamu atlaidi, kas ir saistīts ar sankciju riskiem Ukrainas kara dēļ, energoresursu cenu kāpums ir to kompensējis. Krievija pagājušajā mēnesī saņēma par 1,7 miljardiem ASV dolāru (1,6 miljardi Eiro) vairāk nekā aprīlī, liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati.

Vēl nav skaidrs, vai Āzija iepirks visu Krievijas naftu, kas kādreiz bija paredzēta Eiropai, jo ES cenšas atradināt sevi no Kremļa enerģijas atkarības. Taču pagaidām pārmaiņas ir ļāvušas Maskavai saglabāt naftas ieguves līmeni un mazina cerības, ka tās ieguve varētu samazināties.

Ķīnas iepirkumi apstiprina atbalstu, ko Putins bauda no Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina, kurš ir apņēmies padziļināt sadarbību ar Maskavu, neskatoties uz savām šaubam par karu Ukrainā.

Ar atlaidi tirgotā Krievijas jēlnafta un augstākas naftas cenas degvielas uzpildes stacijās ir ļāvusi Indijas naftas pārstrādes uzņēmumiem gūt dubultu peļņu, norāda analītiķi. Daļa no Indijas eksportētajiem naftas produktiem ir nosūtīti uz ASV, Lielbritāniju, Franciju un Itāliju, informē "Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centrs" Somijā.

Kad rafinēšanas uzņēmumi naftu pārvērš dīzeļdegvielā vai benzīnā, neviens nevar atšķirt, vai degvielai, ko tie piegādā uz Eiropu un citur, ir Krievijas jēlnaftas izcelsme. Rietumu autobraucēji var kļūdīties domājot, ka maksā vairāk par degvielu, kura nav Krievijas izcelsmes.

Krievijas naftas un gāzes augstais globālais pieprasījums ļauj Krievijas amatpersonām ziņot, ka Rietumu centieni ierobežot Krievijas eksportu ir cietuši neveiksmi.

Krievijā 16. jūnijā norisinājās Sanktpēterburgas Starptautiskais ekonomikas forums. Tajā enerģētikas giganta "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers ironizēja, ka viņš netur ļaunu prātu uz Eiropu, jo pat tad, kad kontinenta Krievijas dabasgāzes imports samazinājās par "vairākiem desmitiem procentu", cenas pieauga "vairākas reizes".

Saskaņā ar Krievijas Finanšu ministrijas aplēsēm, tikai jūnijā vien Valsts kase augsto cenu dēļ iegūs par sešiem miljardiem ASV dolāru (5,7 miljardi Eiro) vairāk ieņēmumu no naftas un gāzes, nekā bija paredzēts.

Tomēr ir ticams, ka Rietumu sankcijas Krievijas ekonomiku ietekmēs vēlāk. Lai gan Krievijas rubļa nesenais kāpums daļēji ir skaidrojams ar valsts pārsteidzošo ekonomisko noturību, tas arī atspoguļo stingro valdības kontroli pār kapitāla plūsmām un krasi sarūkošo importu Krievijā.

Putina valdība ir krietni samazinājusi budžeta datu publiskošanu, tāpēc šobrīd ir grūti noteikt, cik daudz tā tērē karam. Analītiķi saka, ka nav pierādījumu tam, ka Putins būtu pakļauts tūlītējam ekonomiskam vai cita veida spiedienam pārtraukt savu militāro iebrukumu.

Konsultāciju uzņēmuma "PF Capital" galvenais ekonomists Jevgēņijs Nadoršins sacīja, ka saskaņā ar Krievijas valdības publiskotajiem datiem, tā cenšas samazināt izdevumus visā pasaulē.

"Valdības gatavība tērēt nepārprotami cieš, neskatoties uz oficiālo paziņojumu bravūru. Nav grūti uzminēt, ka ieroču iegādes ziņā ne viss notiek labi," sacīja Nadoršins.