ASV tuvākajās dienās nāks klajā ar paziņojumu par ieroču piegādi Ukrainai vēl 800 miljonu ASV dolāru (760,7 miljonu eiro) vērtībā, ceturtdien NATO samitā Madridē paziņojis ASV prezidents Džo Baidens. Viņš arī uzsvēris, ka NATO samits, kura centrā bija alianses stiprināšana, bijis vēsturisks.
"Mēs plānojam paziņot par vairāk nekā 800 miljoniem ASV dolāru" pretgaisa aizsardzībai, artilērijai, pretbateriju sistēmām un citiem ieročiem, pavēstīja Baidens.
ASV prezidents solīja, ka Savienotās Valstis un to sabiedrotie atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Krievija nesakauj Ukrainu.
"Ukraina jau ir devusi smagu triecienu Krievijai," sacīja Baidens, piebilstot, ka viņš nezina, kā tas beigsies, bet tas nebeigsies ar Ukrainas sakāvi.
Četros mēnešos kopš Krievijas iebrukuma sākuma ASV ir piegādājušas vai apsolījušas piegādāt Ukrainai bruņojumu par vairāk nekā sešiem miljardiem dolāru.
Baidens atzīmēja, ka pirms pusotra gada G7 sanāksmē, kas notika Lielbritānijā, prezidents norādījis uz nepieciešamību pārskatīt to, kā NATO funkcionē, kā notiek sadarbība, un nākt klajā ar citādām stratēģijām. Turklāt G7 valstis apņēmās uzņemties papildu pienākumus.
"Pirms sākās karš, es [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam teicu – ja viņš uzbruks Ukrainai, NATO ne tikai kļūs spēcīgāka, bet NATO kļūs vienotāka. Pasaules demokrātiskās valstis iestājas pret Krievijas agresiju un iestājas par starptautiskajos likumos balstītu kārtību," sacīja ASV prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Madrides samita centrā bija alianses stiprināšana, lai tā varētu stāties pretī tiem izaicinājumiem, ar kuriem tā sastopas patlaban, un draudiem, ar kuriem alianse saskarsies nākotnē.
"Iepriekšējā NATO stratēģiskā koncepcija tika pieņemta pirms 12 gadiem. Toreiz Krievija tika raksturota kā partneris, bet Ķīna pat netika pieminēta. Pasaule ir ievērojami mainījusies un NATO mainās līdzi. Samitā mēs pārrunājām draudus, ar kuriem saskaras Eiropa, un sistemātiskos izaicinājumus, kurus rada Ķīna," norādīja Baidens, akcentējot, ka NATO pievienosies vēl divas valstis – Somija un Zviedrija.
Īpaši izceļot Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO un to augstās militārās spējas, ASV prezidents uzsvēra, ka alianse tagad ir daudz vienotāka nekā jebkad iepriekš.
Tāpat viņš norādīja, ka dalībvalstis ir spērušas soli uz priekšu, palielinot savu valstu aizsardzības budžetu - lielākā daļa ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko valstis ir apņēmušās īstenot. ASV prezidents uzsvēra, ka tādas valstis kā Polija, Rumānija, Igaunija, Latvija, Lietuva savai aizsardzībai atvēl vairāk nekā 2,5% no IKP, bet dažas ir sasniegušas pat 3% no IKP.
ASV prezidents vēlreiz apliecināja, ka ASV ir apņēmušās pildīt NATO līguma 5. pantu, un tas ir svēts pienākums, jo uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām. Baidens uzsvēra, ka tiks aizsargāts katrs NATO teritorijas centimetrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
