Ukrainas spēki ir atkāpušies no Lisičanskas pilsētas, kas bija pēdējais plaši apdzīvotais punkts Luhanskas apgabalā, kuru kontrolēja ukraiņi. Okupantu nākamais mērķis būs Doneckas apgabala ieņemšana, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona ziņo, ka Ukrainas spēki, visticamāk, atkāpušies uz jau iepriekš sagatavotām aizsardzības pozīcijām. Cīņas Luhanskas apgabala pilsētā –Lisičanskā - un tās apkārtnē aizvadītās nedēļas laikā saasinājās, Krievijas spēkiem pakāpeniski virzoties uz priekšu.
Pilsēta bija pēdējais plaši apdzīvotais centrs Luhanskas apgabalā, ko kontrolēja Ukraina. Krievija tagad gandrīz noteikti koncentrēsies uz Doneckas apgabala ieņemšanu, prognozē britu izlūki, norādot, ka liela daļa šī valsts austrumos esošā reģiona joprojām ir Ukrainas spēku kontrolē.
Cīņa par Donbasu ir bijusi sīva un abas puses nogurdinoša. Maz ticams, ka tas tuvāko nedēļu laikā mainīsies.
Notiekot ražas novākšanai, Krievijas iebrukumam joprojām ir postoša ietekme uz Ukrainas lauksaimniecības nozari. Karš ir radījis nopietnus traucējumus sēklu un mēslojuma piegādes ķēdēs, uz kurām paļaujas Ukrainas lauksaimnieki, ziņo Lielbritānijas ministrija.
Krievijas īstenotā Odesas blokāde turpina nopietni ierobežot Ukrainas graudu eksportu. Šī iemesla dēļ Ukrainas lauksaimniecības preču eksports 2022. gadā, visticamāk, nepārsniegs 35% no 2021. gada kopējā eksporta.
Pēc atkāpšanās no Melnās jūras priekšposteņa Zmijinijas salas (Čūsku salas) Krievija maldinoši apgalvoja, ka jautājumus par graudu eksporta uzlabošanu tagad varot risināt pati Ukraina. Patiesībā tieši Krievijas radītie traucējumi Ukrainas lauksaimniecības nozarei turpina saasināt globālo pārtikas krīzi, noslēgumā raksta britu izlūki.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
