Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainas tiesībsargājošās iestādes uzskaitījušas vairāk nekā 1600 cilvēku ķermeņus, kuru identitāti nav izdevies noskaidrot, atsaucoties uz iekšlietu ministra vietnieci Jekaterīnu Pavļičenko, ziņo aģentūra "Ukrinform". Taču tie ir dati tikai par Ukrainas kontrolēto teritoriju – situācija okupētajās valsts daļās nav precīzi zināma.
"Saskaņā ar policijas datiem Ukrainas teritorijā tagad ir vairāk nekā 1600 neidentificētu ķermeņu. Bet zināma daļa teritoriju ir okupētas un mēs saprotam, ka aina nav pilnīga," atzīmē Pavļičenko.
Visvairāk nogalinātu civiliedzīvotāju atrasti Kijivas apgabalā. Katrā atsevišķā gadījumā līķi tiek apskatīti un nosūtīti uz ekspertīzēm, tiek noteikts nāves iemesls. Taču ne vienmēr ir iespējams veikt ekspertīzi par seksuālu vardarbību, viņa skaidro, jo daudzi atrastie ķermeņi ir stipri apdeguši.
"Un tādā stāvoklī nekādas ekspertīzes vairs nevar veikt. Un mēs saprotam, ka okupanti sadedzināja ķermeņus, lai slēptu citu noziegumu pēdas. Tāpēc, ja ekspertīzi par seksuālo vardarbību var veikt, tas tiek darīts," stāsta amatpersona.
Saskaņā ar ANO datiem līdz jūnija beigām fiksēti vairāk nekā 4730 apstiprināti civiliedzīvotāju bojāejas gadījumu kara rezultātā. Organizācija gan uzsver, ka patiesie bojāgājušo dati ir daudz augstāki, jo aktīvas karadarbības dēļ nav saņemama un pārbaudāma informācija no visām valsts daļām.
Piemēram, Ukrainas amatpersonas lēsa, ka okupantu sagrautajā Mariupolē varētu būt gājuši bojā vairāk nekā 22 tūkstoši iedzīvotāju. Tāpat ziņots, ka okupanti līķus dedzinot mobilajās krematorijās un izvedot kopā ar ēku drupām.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
