Krievija Ukrainu uztver kā placdarmu citu valstu iekarošanai, norāda Zelenskis

Eiropā desmitgadēm ilgi ir jūtams drošības deficīts un daļā kontinenta drošība balstās tikai uz solījumiem, kā tas bija ar Budapeštas memorandu, Zelenska otrdien teikto ikgadējā "Economist Government Roundtable" forumā atstāsta aģentūra UNIAN.

Atbildēt uz Krievijas draudiem, kas parādījušies 2014. gadā, var ar īstām drošības garantijām un Eiropai apvienojoties. Arī enerģētikas tirgū notiekošais ir jāuztver kā karš, viņš uzskata.

"Krievija, spēlējoties ar gāzi, dara visu, lai augtu inflācija un lai Eiropa šoziem pārdzīvotu lielāko krīzi vēsturē. Bet vienlaikus mēs redzam, kā grieķu kompānijas nodrošina teju lielāko tankkuģu floti Krievijas naftas transportēšanai. Tas notiek tieši tad, kad otrs Krievijas energoresurss tiek izmantots kā ierocis pret Eiropu un pret katra eiropieša ģimenes budžetu," medijs citē Zelenski.

Viņš atzīmē, ka joprojām saglabājas Krievija banku saikne ar Eiropas banku sistēmu, un līdz ar to Maskavā arī saglabājas cerība, ka tai izdosies piemānīt demokrātisko pasauli: "Jo, ja kaut kur piekāpās, tad kāpēc gan nepiekāpties arī citur?"

Ja būtu eksistējusi īsta drošības sistēma, karš Ukrainā tagad nenotiktu, uzskata Zelenskis.

"Ja Ukraina garantēti saņemtu atbalstu ieroču formā, kā sankcijas pret agresoru, tūlītēju agresora izolēšanu, agresora un visu ar to saistīto subjektu aktīvu konfiskāciju, tad tagad Ukraina nebūtu upuris kopš Otrā pasaules kara briesmīgākajam karam Eiropā," domā Zelenskis.

Prezidents akcentē, ka Krievija Ukrainas teritoriju skata kā placdarmu citu valstu sagrābšanai. "Tas nozīmē, ka dot drošību Ukrainai ir dot ilgtermiņa drošību visai Eiropai," viņš pasvītro.

Zelenskis uzskata, ka Eiropai ir jākļūst pilnībā neatkarīgai no Krievijas, jo visas pašreizējās krīzes Eiropā ir šīs atkarības sekas.

"Mēs to visu varam pārvarēt ar apvienošanos, pastiprinātu kolektīvo drošību un principialitāti, bez kuras nav iespējama ne apvienošanās, ne drošība," uzsver politiķis.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.