Smagajās kaujās par Ukrainas pilsētu Lisičansku, kuru Ukrainas spēki atstāja 3. jūlijā, kritis baltkrievu brīvprātīgo bataljona "Volat" komandieris ar segvārdu Brests, teikts Kastusja Kaļinovska vārdā nosauktā baltkrievu pulka "Facebook" ierakstā.
Kastusja Kaļinovska vārdā nosauktais baltkrievu brīvprātīgo pulks cīņai pret Krievijas iebrucējiem Ukrainā tika izveidots pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. 25. martā baltkrievu vienība tika oficiāli iekļauts Ukrainas Bruņoto spēku sastāvā.
Brests jeb īstajā vārdā Ivans Marčuks gājis bojā 26. jūnijā, kad viņa vadīta karavīru grupa atvairījusi okupantu tehnikas uzbrukumu.
Aculiecinieki stāsta, ka Brests kopā ar daļu baltkrievu vienības karavīru piesedza otras grupas daļas atkāpšanos. Šajā kaujā viņš iznīcinājis vismaz vienu Krievijas tanku, kā arī guvis ievainojumu kājā un galvā.
Kontakti ar Bresta vadīto grupu pārtrūkuši. Pēdējais ziņojums, kā raksta Baltkrievijas opozīcijas portāls "Naša Niva", no viņiem bijis: "Pie mums brauc tanks. Strādājam pie tā."
Pēc kaujas Brests un vēl pieci baltkrievi neatgriezās pie pārējiem un viņu liktenis nebija zināms, bet valdījusi cerība, ka viņi ir dzīvi. Taču otrdien kļuvis skaidrs, ka daļa kaujinieki gājuši bojā, bet daļa nonākusi gūstā.
Bresta līķis atpazīts 30. jūnijā kādā Krievijas karavīru publicētā attēlā, taču informācija medijos netika publiskota līdz oficiālam pulka apstiprinājumam. Pulks savā "Facebook" ierakstā otrdienas naktī skaidro, ka sākumā nepubliskoja nekādu informāciju, lai nekaitētu karavīru iespējām tikt samainītiem gūstekņu apmaiņas ietvaros.
"Bet tagad pārtraucam klusumu, lai ar sāpēm sirdī paziņotu, ka, pildot kaujas uzdevumu, varonīgi gājis bojā Kaļinovska vārdā nosauktā pulka bataljona "Volat" komandieris Brests," teikts ierakstā.
Savukārt 5. jūlijā kādā Krievijas "Telegram" kanālā publicētā video atpazīts gūstā nonācis baltkrievu karotājs Jans Džurbeika. Minētajā kanālā apgalvots, ka viņš nav vienīgais gūsteknis no baltkrievu vienības, raksta "Naša Niva".
Marčuks Ukrainas aizstāvjiem pievienojies jau 2014. gadā, bet vēlāk dienējis arī Francijas Ārzemnieku leģionā.
"Vissmagākā kauja ir tā, kurā es nomiršu," tā teicis pats Brests.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
