Skopjē kopš nedēļas nogales notiek protesti pret Francijas kompromisa ierosinājumu, kura mērķis ir panākt, ka Bulgārija atceļ savus iebildumus pret Ziemeļmaķedonijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Arī šovakar Skopjē plānoti protesti.
Otrdienas naktī jaunieši apmētāja parlamenta ēku ar akmeņiem, olām, metāla stieņiem un Molotova kokteiļiem.
Policija ziņo, ka otrdienas naktī aizturēti 11 protestētāji.
Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Dimitars Kovačevskis nosodīja uzbrukumus policijai un uzsvēra, ka vardarbība nevar tikt attaisnota.
Bulgārijai kā ES dalībvalstij ir veto tiesības attiecībā uz bloka paplašināšanos, un tā prasa, lai Ziemeļmaķedonija oficiāli atzīst, ka tās valodai ir bulgāru saknes, atzīst bulgāru minoritāti un cīnās ar naidu kurinošiem izteikumiem par Bulgāriju.
Ziemeļmaķedonijā daudzi uzskata, ka piekrišana Bulgārijas prasībām iedragās viņu nacionālo identitāti.
Ziemeļmaķedonijas prezidents Stevo Pendarovskis un valdība atbalsta Francijas ierosinājumu, kas aicina valstij atzīt savā konstitūcijā etniskās bulgāru minoritātes pastāvēšanu. Tas arī paredz regulāri pārskatīt, kā tiek risināts divpusējās domstarpības, kas, iespējams, varētu kavēt Ziemeļmaķedonijas turpmāko virzību uz ES.
Bulgārija jau oficiāli pieņēmusi Francijas priekšlikumu, kuram tagad nepieciešams Ziemeļmaķedonijas parlamenta atbalsts. Likumdevēji plāno sapulcēties vēlāk šonedēļ.
Tikmēr opozīcijā esošā konservatīvā VMRO-DPMNE (Iekšējā maķedoniešu revolucionārā organizācija - Demokrātiskā partija par maķedoniešu nacionālo vienotību), kā arī daudzi starptautisko tiesību eksperti un pilsoniskās organizācijas uzskata, ka Francijas priekšlikums atbalsta Bulgārijas prasības, kas apstrīd Maķedonijas uzskatus par reģionālo vēsturi, valodu, identitāti un mantojumu.
Ziemeļmaķedonija ir ES kandidātvalsts jau 17 gadus. 2020.gadā valsts beidzot saņēma zaļo gaismu iestāšanās sarunu sākšanai, bet sarunu sākuma datums vēl nav noteikts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
