Ukraina no Rietumiem nesaņems NATO tipa drošības garantijas, paziņo Šolcs

Tādas valstis kā ASV, Lielbritānija, Vācija un Francija ir sākušas apspriest ar Ukrainu, kā nodrošināt, lai abas puses ievērotu iespējamo pēckara miera līgumu starp Kijivu un Maskavu, kas vienlaikus pasargātu Ukrainu no potenciālas Krievijas agresijas nākotnē.

Tomēr, atbildot uz Vācijas parlamenta apakšpalātas, Bundestāga, likumdevēju jautājumiem, Šolcs sacīja, ka ir "skaidrs", ka šādas drošības garantijas Ukrainai "nelīdzinātos NATO līguma 5.pantam".

Šolca izteikumi liek domāt, ka Ukraina arī turpmāk nevarēs rēķināties ar tiešu NATO militāro atbalstu, atzīmē medijs. NATO valstis ir netieši atbalstījušas Ukrainu tās karā ar Krieviju, nosūtot tankus, artilēriju un cita veida ieročus, taču tās vienlaikus gādājušas, lai karā tiešā veidā neiesaistītos.

Kanclers likumdevējiem sacīja, ka Ukrainas drošības garantijas "jāpielāgo" valsts "īpašajai situācijai", taču sīkāku informāciju nesniedza, apgalvojot, ka "tas viss ir process, kas nebūt nav pabeigts un tāpēc vēl nav konkretizējams."

Šolcs arī ierosināja, ka Rietumiem vajadzētu izmantot savas "ļoti efektīvās sankcijas pret Krieviju", kuras varētu atcelt vai mazināt, ja Krievija piekritīs saprātīgam miera līgumam ar Ukrainu, un atjaunot šos ierobežojošos pasākumus, "ja tiks pārkāpts miera līgums".

Ukrainai jau ir bijusi slikta pieredze ar drošības garantijām, kuras nestiprina konkrēti realizācijas mehānismi. Valsts atteicās no kodolieročiem 90. gados apmaiņā pret garantijām no Krievijas, ASV un Lielbritānijas, kuras 1994. gada Budapeštas memorandā apņēmās "cienīt [Ukrainas] neatkarību un suverenitāti" un "atturēties no draudiem vai spēka lietošanas" pret valsti. Šo garantiju Krievija pirmo reizi pārkāpa 2014.gadā, kad anektēja Krimu un iesaistījās bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos. 24. februārī Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.