Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs uzdevis amatpersonām atrast naftas eksporta maršrutus Krievijas apiešanai, lai gan tāda rīcība var saasināt saspīlējumu Maskavas un Nursultanas starpā, kas radies saistībā ar Kazahstānas attieksmi pret karu Ukrainā.
Kopš Krievijas karaspēks februārī iebruka Ukrainā, Kazahstāna jau divas reizes piedzīvojusi būtiskus traucējumus jēlnaftas eksportā pa cauruļvadu, kas ved uz Krievijas Melnās jūras ostu Novorosijsku.
Pa šo maršrutu tiek eksportēti apmēram 75% Kazahstānas jēlnaftas, un traucējumu dēļ aizvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka Kremlis tādā veidā soda savu Vidusāzijas sabiedroto par tās neitrālo pozīciju Ukrainas kara jautājumā.
Šīs nedēļas sākumā tiesa Krievijā deva rīkojumu uz 30 dienām apturēt naftas pieņemšanu Novorosijskas ostas terminālī no 1500 kilometru garā cauruļvada, kas savieno Kazahstānas naftas atradnes ar Novorosijsku. Spriedums tika pamatots ar vides prasību pārkāpumiem.
Cauruļvada operatora "Caspian Pipeline Consortium" (CPC) iesniegtās apelācijas dēļ spriedums nav stājies spēkā, ceturtdien paziņoja Kazahstānas Enerģētikas ministrija.
Valdības sēdē Tokajevs paziņoja, ka jauns maršruts, šķērsojot Kaspijas jūru, ir "prioritārs virziens", un lūdza amatpersonas "rīkoties, lai palielinātu jaudu" cauruļvadu posmos, pa kuriem jēlnafta tiek nogādāta Ķīnā, informēja Kazahstānas prezidenta birojā.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pauda pārliecību, ka "maz ticams", ka Krievijas tiesas lēmums ir politiski motivēts.
"Mums vairāk jāsazinās ar kolēģiem Kazahstanā," viņš sacīja.
Tokajevs šonedēļ riskēja saniknot Kremli, telefonsarunā ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu paužot apņēmību veidot ciešāku enerģētisko sadarbību ar Eiropas Savienību, kas meklē alternatīvas Krievijas naftai.
Pagājušajā mēnesī notikušajā Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā Kazahstānas līderis uz foruma skatuves dažu metru attālumā no Krievijas prezidenta Vladimira Putina Donbasa prokrieviskos separātiskos veidojumus nodēvēja par "kvazivalstiskām teritorijām" un paziņoja, ka Kazahstāna tās neatzīs.
Martā un jūnijā fiksētos cauruļvada darbības traucējumus CPC pamatoja ar vētras radītiem postījumiem un Otrā pasaules kara laika jūras mīnu radītiem draudiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
