Ukraina Melitopole okupanti
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Ukrainas partizāni okupētajā Zaporižjas apgabala daļā uzspridzinājuši dzelzceļa tiltu starp Melitopoli un Tokmaku, paziņojis Nacionālās pretošanās centrs.

"Šoreiz "nogura" dzelzceļa tilts starp Melitopoli un Tokmaku starp Novobogdanivkas un Troickes ciemiem. Tagad okupantiem ir daudz grūtāk transportēt savu kara tehniku," teikts paziņojumā.

Krievijas armijas apgādē dzelzceļš spēlē izšķirošu lomu, paskaidro pretošanās centrs.

Iestāde atgādina, ka 2. jūlijā starp Jakimivku un Melitopoli no sliedēm partizānu darbības rezultātā noskrējis Krievijas bruņotais vilciens ar munīcijas kravu, bet 3. jūlijā Ļubimivkas ciemā uzspridzināts cits dzelzceļa tilts.

Melitopoles apkārtnē pēdējās nedēļas laikā likvidēta virkne objektu, tostarp Ukrainas artilērija pilnībā iznīcinājusi okupantu militāro bāzi Melitopoles lidostā, intervijā "Currenttime" televīzija ceturtdien stāstīja Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs.

Viņš stāsta, ka pa bāzi, kurā atradās arī munīcijas noliktavas, ukraiņi izšāvuši divas reizes pa 15 raķetēm, kā rezultātā simtiem okupantu gājuši bojā un simtiem ievainoti.

Pēc apšaudes okupanti bāzi pametuši un tagad veidojot jaunu tuvāk Krimai, no kuras notiekot šī frontes sektora apgāde. Taču triecienu un partizānu darba rezultātā iebrucēju vienību apgāde tagad ir problemātiska un no daudz lielākiem attālumiem, skaidro Fjodorovs.

Viņš atklāj, ka kopš pirmdienas darbā Melitopolē nav ieradušies okupantu koloboranti, kas liecinot par pilnīgu demoralizāciju.

Savukārt naktī uz trešdienu iebrucēji pilnībā aizbraukuši no militārā hospitāļa Melitopoles medicīniskajā pilsētiņā, atklāj mērs. Tas liecina par to, ka okupanti apzinās, ka Ukrainas spēki gatavojas atbrīvot Melitopoli, uzskata mērs.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!