Katru dienu Kijivā atgriežas vairāk nekā simts iepriekš Krievijas uzbrukuma dēļ aizbraukušo iedzīvotāju. Ielās jau atkal veidojas satiksmes sastrēgumi, atkal ir kļuvis sarežģīti ar savu frizieri vienoties par brīvu laiku un atkal galvaspilsētas ielās var dzert savu iecienīto kafiju. Tiesa gan – bieži trauksmes sirēnu fonā. Kijiva atdzīvojas, neskatoties uz Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā.
Kā tas bija? Pirmās kara dienas Ukrainas galvaspilsētā
Nav nekāds brīnums, ka Kijiva tiek uzskatīta par Ukrainas cietoksni, pašu svarīgāko pozīciju, kam jānoturas šajā karā. Neatkarīgās valsts galvaspilsēta kopš kara pirmās dienas ir pieredzējusi daudz un kļuvusi par īstu aizsargmūri saviem iedzīvotājiem. Metro sistēma un apakšzemes autostāvvietas kļuvušas par kijiviešu otrajām mājām. Restorāni – par milzu ēdamzāli, kurā ēdiens tiek gatavots militārpersonām un uz laiku pārvietotajiem ukraiņiem.
Pirmajos kara mēnešos Kijivu bija patiešām grūti atpazīt: vietā, kur bija skanējuši smiekli – klusums, vietā, kur cilvēku pūļi – tukšums. Vienīgais, kas pilsētā radīja kādu skaņu, bija nebeidzamais sirēnu troksnis un brīdinājumi par iespējamu raķešu uzbrukumu galvaspilsētai. Pirmo mēnesi cilvēki slēpās bumbu patvertnēs, metro un vienkārši pagrabos, cenšoties sevi un savas ģimenes pasargāt no krievu uzlidojumiem. Drošības situācija tika kaut nedaudz atrisināta, bet ēdiena sagāde joprojām bija problemātiska.
Pārtikas pieejamība
Pilsētā palika vairāk nekā trīs miljoni iedzīvotāju, un bija jāatrod pārtika. Ar katru dienu Kijivā pārtikas palika arvien mazāk. Pirmajā kara dienā Ukrainas armija uzspridzināja gandrīz visus tiltus pie ieejas Kijivā, lai neļautu krieviem sasniegt Ukrainas sirdi.
Atceros, kā manā mājā Kijivas kreisajā krastā kaimiņi izdomāja tādu kā sociālo tīklu. Mājas pirmajā stāvā tika novietotas trīs lielas kastes.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
