Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) iesaldējusi Krievijas aktīvus 13,8 miljardu eiro vērtībā, otrdien atklāja ES tieslietu komisārs Didjē Reinderss.
"Līdz šim mēs esam iesaldējuši 13,8 miljardus eiro, kas nāk no oligarhiem un citām struktūrām," žurnālistiem Prāgā paziņoja Reinderss, piebilstot, ka tā ir diezgan liela summa.
Taču viņš norādīja, ka ļoti lielu daļu no šīs summas - vairāk nekā 12 miljardus eiro - iesaldējušas piecas dalībvalstis, kuras viņš atteicās atklāt.
Reinderss pauda cerību, ka arī pārējās ES valstis drīzumā aktīvāk ķersies pie Krievijas aktīvu iesaldēšanas.
Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners sacīja, ka Vācija līdz jūnija vidum bija iesaldējusi Krievijas aktīvus 4,48 miljardu eiro vērtībā.
Darba grupa Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO) jūnija beigās paziņoja, ka tās dalībvalstis, tai skaitā vairākas ES valstis, ir nobloķējušas Krievijas oligarhu un amatpersonu aktīvus par kopumā 30 miljardiem ASV dolāru, kā arī 300 miljardus dolāru, kas pieder Krievijas centrālajai bankai.
REPO tika izveidota 17.martā, trīs nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz Maskavu. Grupā ietilpst augsta ranga finanšu un tieslietu amatpersonas no ASV, Austrālijas, Francijas, Kanādas, Vācijas, Japānas, Itālijas, Lielbritānijas un Eiropas Komisijas.
ES līdz šim piemērojusi Krievijai sešas sankciju paketes. Kopumā sankcijas noteikttas 98 uzņēmumiem un 1158 personām, tai skaitā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un ārlietu ministram Sergejam Lavrovam. Viņiem iesaldēti ES esošie aktīvi un aizliegts ieceļot ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
