Vācija gaidāmajā ziemā nevarēs iztikt bez Krievijas gāzes, paziņojis Vācijas Federālās tīklu aģentūras vadītājs Klauss Millers, informējot, ka pašlaik gāzes krātuvju piepildījums ir 65%, tomēr ir nepieciešamas piegādes pa gāzesvadu "Nord Stream 1".
"Gāzes krātuvju piepildījums ir gandrīz 65%. Tas ir labāk nekā iepriekšējās nedēļās, tomēr nepietiekami, lai pārdzīvotu ziemu bez Krievijas gāzes," Millers teicis intervijā laikrakstam "Bild am Sonntag".
Lai gan viņš aicināja iedzīvotājus neļauties panikai, Millers brīdināja, ka gāzes deficīta risks Vācijā varētu saglabāties gan šajā, gan nākamajā ziemā.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, lai gan pašlaik Vācijai nav pietiekamu rezervju gāzes vajadzību nodrošināšanai šoziem, piegādes var veikt citas valstis, piemēram, Norvēģija, Nīderlande un Beļģija.
Ierēdnis norādījis, ka Vācijas enerģētiskā situācija lielā mērā būs atkarīga no piegādēm pa cauruļvadu "Nord Stream 1", kura apkopei vajadzētu beigties 21. jūlijā.
Jūnija beigās medijos izskanēja, ka Vācija varētu apturēt gāzes eksportu uz kaimiņvalstīm, lai mazinātu šī energoresursa deficītu Eiropas lielākajā ekonomikā.
Kanāda 10.jūlijā piekrita atdot Krievijai Monreālā sankciju dēļ esošo "Nord Stream 1" paredzētu turbīnu. Valsts arī apstiprināja cauruļvada aprīkojuma remontu nākamajos divos gados.
Krievijas enerģētikas kompānija "Gazprom" ceturtdien paziņoja, ka nevar garantēt, ka arī pēc Kanādā saremontētās turbīnas saņemšanas, "Nord Stream 1" varēs atsākt darbu.
Savukārt 15.jūlijā Vācija paziņoja, ka 1.augustā pārtraukts iepirkt ogles no Krievijas, bet 31.decembrī - Krievijas naftu. Iepriekš 40% šo energoresursu Vācija importēja no Krievijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
