Krievijas cars Pēteris Lielais tiecās ne tikai pēc vairāk varas un teritorijas, bet arī vēlējās, lai viņa valsts kļūtu progresīvāka. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš sevi redz kā bez- kroņa caru, veido savam elkam pretēju politiku, izolējot Krieviju un padarot to par valsti, kura tiek izstumta no starptautiskās kopienas, medijam "Project Syndicate" , pauž Vaira Vīķe Freiberga.
Vladimira Putina brutālā agresija pret Ukrainu var tikt skaidrota kā mēģinājums piepildīt imperiālistisku fantāziju, proti, svinēt Pētera Lielā dzimšanas 350. gadadienu, atgūstot cara teritoriālos ieguvumus. Taču Pēteris Lielais, kā raksta Latvijas eksprezidente, nekļuva atpazīstams caur militārajiem panākumiem vien. Viņš ieviesa arī modernizācijas reformas un uzbūvēja Sanktpēterburgu, "logu uz Eiropu" Baltijas jūras krastā.
Tiesa, Krievijas armijas iebrukums Ukrainā, kas ir klaji pretrunā starptautiskajām tiesībām, tieši atbalso to, ko Pēteris Lielais izdarīja pret šo valsti viņa kara laikā ar Zviedrijas karali Kārli XII, atzīst Freiberga.
Karš izposta Ukrainu, izjauc pasaules enerģijas un pārtikas tirgu un destabilizē valstis visā pasaulē. Putins pasauli ir novedis līdz vēsturiskam pagrieziena punktam. Krievijas prezidenta stila revizionisms ar koncentrēšanos uz sen izdarīto "pāridarījumu" labošanu ir nepārprotams drauds katrai valstij, uzsver Freiberga.
Krievijas prezidents un viņa līdzgaitnieki nepārstāv progresīvu pasauli. Tā vietā, lai izmantotu iespēju pārvērst Krieviju par brīvu un demokrātisku valsti, kas ir process, ko veiksmīgi ir pabeigušas daudzas citas pēc-impērijas valstis, Putins ir veltījis savu enerģiju revanšistiskiem uzbrukumiem, kuru mērķis ir atgūt valsts zaudēto impēriju. Šādā sistēmā pieaug nabadzība un pat bads, turpina eksprezidente.
Putina represijas pret domas un runas brīvību Krievijā ir biedējoša totalitāro metožu atdzimšana, kas raksturo Padomju Savienību. Arī tās ilgtermiņa stratēģijā, līdzīgi Putina idejām, bija paredzēts okupēt pēc iespējas vairāk teritoriju, kas aptver Krievijas centrālo kodolu. Tāpēc ir satraucoši dzirdēt, piemēram, Krievijas domes deputātu, kas ierosina pasludināt par spēkā neesošu Padomju Savienības 1991. gada Lietuvas neatkarības atzīšanu. Ukrainas kara laikā neviens nevar vieglprātīgi uztvert šādus draudus, noslēgumā pauž Freiberga.