Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien atkārtoti piedraudēja "iesaldēt" Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, ja tās neizpildīs Ankaras prasības.
"Es vēlos vēlreiz atkārtot, ka mēs iesaldēsim procesu, ja šīs valstis neveiks nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu mūsu nosacījumus," žurnālistiem pavēstīja Erdogans. "Mēs īpaši atzīmējam, ka Zviedrijai šajā jautājumā nav labs tēls."
Erdoans ir apsūdzējis abas valstis par patvērumu kurdu kaujiniekiem, īpaši izceļot aizliegto Kurdistānas strādnieku partiju (PKK).
30 NATO valstu vēstnieki 5.jūlijā parakstīja abu valstu pievienošanās protokolus, kam seko ratifikācijas process visās 30 NATO dalībvalstīs. Domājams, ka šis process ilgs vairākus mēnešus.
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainījis drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
NATO samitā Madridē pēc tam, kad tika pārvarēti Turcijas iebildumi, abas valstis tika oficiāli uzaicinātas pievienoties NATO.
Turcija bija paudusi pretestību, apsūdzot abas valstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību. Ankara arī pauda neapmierinātību, ka 2019.gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem, Stokholma un Helsinki noteica sankcijas attiecībā uz bruņojuma piegādēm šai valstij.
Taču valstīm izdevās vienoties, Somijai un Zviedrijai apņemoties ātri un rūpīgi izskatīt Turcijas lūgumus par terorismā aizdomās turēto personu deportāciju vai izdošanu. Somija un Zviedrija arī piekritušas atcelt embargo ieroču piegādēm Turcijai, kas tika noteikts 2019.gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
