Pēc Krievijas veiktā iebrukuma Ukrainā, Moldova baidās no uzbrukuma arī savai valstij, norādīja Moldovas premjerministre Natālija Gavrilita, vēsta medijs "Politico".
"Mēs, protams, esam noraizējušies. Pagaidām, tas ir hipotētisks scenārijs, bet, ja militārās darbības virzīsies tālāk uz Ukrainas dienvidrietumu daļu un uz Odesu, tad, protams, mēs baidīsimies," sacīja Gavrilita.
Moldova, kurai ir kopīga robeža ar Ukrainu, kļuva par neatkarīgu valsti, kad 1991. gadā sabruka Padomju Savienība, bet tā nekad nav spējusi pilnībā atbrīvoties no Krievijas ietekmes sfēras un attīstīt savu ekonomiku. Neskatoties uz neseno progresu, Moldova joprojām ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, skaidro "Politico".
Gavrilita norādīja, ka viņas valsts nav vienīgā, kurai ir iemesls bažīties par Krievijas prezidenta Vladimira Putina februārī sākto iebrukumu. "Šī ir ļoti sarežģīta pozīcija ne tikai Moldovai, bet jebkurai mazai valstij, principā, jebkurai valstij, kas paļaujas uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību. Ja valsts var uzsākt invāziju, neievērojot starptautiskās tiesības, tad neviens nevar būt drošs, un es domāju, ka daudzas valstis ir noraizējušās," norādīja Gavrilita.
Premjerministre arī atzīmēja, ka Moldova no kara Ukrainā ekonomiski cieš visvairāk. Inflācija jūnijā Ukrainas kaimiņvalstī sasniedza 32 procentus.
Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
