Krievijas karš Ukrainā ir uzbrukums ne tikai vienai valstij, bet visai demokrātiskajai pasaulei un cilvēcībai, un sevišķi to izjūt NATO austrumu flangā, kur kolektīvajā atmiņā vēl ir dzīvs PSRS okupācijas nodarītais posts. Tāpēc nav brīnums, ka palīdzēt Ukrainai tās cīņā netiešā un tiešā veidā iesaistās arī latvieši – viens no tiem Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvežleitnants Valdis Jurgelāns.
"Dzīvot jau te ir labi," intervijā "Delfi" stāsta 57 gadus vecais virsnieks. Augustā apritēs gads, kopš viņš no Latvijas pārcēlies uz dzīvesbiedres dzimteni. "Sieva teic, ka Latvija patīk, bet labāk gribas Poltavā," viņš paskaidro, kā pēc atvaļināšanās no dienesta nokļuvis Ukrainā.
Latvijā dienesta laikā Jurgelāns bija pasniedzējs un prorektors Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bet pēdējos trīs gadus kā civilais darbinieks strādājis NBS Apvienotā štāba Izlūkošanas departamentā.
Mierīga idilliska dzīve Ukrainā gan nesanāca ilgi. Šī gada februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu un šokēja pasauli ar savu nežēlību. Jurgelāns juta pienākumu dot savu pienesumu valsts aizsardzībā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
