Latvija ir slikti izturējusies un pat spīdzinājusi no Baltkrievijas nākošos migrantus, vairākus mēnešus turot viņus mežā, šāda nostāja pausta cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International" izplatītajā ziņojumā.
Latvija jau aptuveni gadu veic pasākumus, lai valstī neielaistu migrantus no Baltkrievijas. Migrantu kustību pārsvarā veido cilvēki no Tuvajiem austrumiem. Kā uzsver Latvijas puse, šo cilvēku kustību pār robežu mērķtiecīgi ir organizējis Baltkrievijas valdošais režīms kā hibrīdkara operāciju pret mūsu valsti. Latvija uzsver, ka atbilstoši starptautiskajām tiesībām šiem migrantiem ir iespējams pieprasīt patvērumu jau pirmajā drošajā valstī, kurā viņi nokļuvuši - Baltkrievijā.
Tikmēr "Amnesty International" paziņojumā "Twitter" kritizē Latvijas nostāju. Organizācija atzīmē, ka Latvija plāno pagarināt ārkārtas situāciju uz Latvijas austrumu robežas līdz šī gada novembrim. Organizācija uzskata, ka šāda Latvijas valdības pieeja apdraud patvēruma meklētāju cilvēktiesības uz patvēruma pieprasīšanu.
"Amnesty International" norāda, ka Latvija ir uzņēmusi vairāk nekā 34 000 Ukraiņu bēgļu, kuri ir bēguši no Krievijas izraisītā kara Ukrainā, savukārt "bēgļi, kuri galvenokārt ir nākuši no Irākas un Afganistānas, tostarp bērni", tiekot "atstāti mežā" un netiek ielaisti valstī.
Organizācija uzskata, ka Latvija ir neatbilstoši izturējusies pret cilvēkiem pie Baltkrievijas robežas un viņus pat spīdzinājusi, vairākus mēnešus turot mežā. Daudziem vienīgā alternatīva šādos apstākļos esot bijusi piekrišana brīvprātīgi atgriezties savā valstī, un dažkārt šie cilvēki esot saskarušies ar vardarbības draudiem.
Cilvēktiesību aizsardzības organizācija aicina nekavējoties atcelt ārkārtas situāciju uz Latvijas austrumu robežas un neatjaunot to, kā arī atcelt un atjaunot tiesības uz patvērumu valstī ikvienam, kas meklē drošību, neatkarīgi no tā, kas viņi ir un kā viņi šķērso robežas.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā joprojām nemainīgi saspringto situāciju ar nelegālo migrāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, valdība pērn augustā izsludināja ārkārtējo situāciju vairākās Latgales pašvaldībās. Patlaban tā pagarināta līdz 10. augustam, bet to ir plānots vēl pagarināt.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi bija ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Ievērojot situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, būtiski pieauga personu, kuras iesniedza iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, skaits. Līdz 2022. gada 31. maijam izskatīšanā bija 169 personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.
2022.gada piecos mēnešos tika pieņemti lēmumi par bēgļa statusa piešķiršanu 172 personām, par alternatīvā statusa piešķiršanu - 14 personām, par pieņemšanu izskatīšanā - 172 personām, kā arī citi lēmumi. Veiktas 98 intervijas ar patvēruma meklētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
