Irāna spēj uzbūvēt atombumbu, paziņojis valsts kodolenerģijas organizācijas vadītājs

Līdzīgus komentārus nesen izteicis arī Islāma Republikas Augstākā līdera padomnieks Kamals Harazi. Šādi augstāko amatpersonu publiski komentāri ir reti un, visticamāk, pastiprinās bažas par Irānas kodolprogrammas patieso būtību, atzīmē medijs.

Irāna vairākkārt ir apgalvojusi, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem, taču Rietumu lielvaras un globālā kodolenerģijas uzraudzības organizācija paudušas šaubas par šo Teherānas nostāju.

ASV eksprezidents Donalds Tramps 2018. gadā paziņoja par Savienoto Valstu izstāšanos no Irānas kodolvienošanās. Šis līgums paredzēja būtiskus ierobežojumus Irānas kodolprogrammai apmaiņā pret ekonomisko sankciju atcelšanu. Tramps līgumu kritizēja, kā vienu no tā vājajām vietām izceļot faktu, ka tas neierobežo Irānas raķešu programmas un destabilizējošās aktivitātes reģionā. Pašreizējais ASV līderis Džo Baidens mēģinājis atjaunot šo 2015. gadā parakstīto vienošanos, ko saīsinājumā dēvē arī par JCPOA, taču būtisku progresu viņam nav izdevies panākt.

Viens no atslēgas jautājumiem Irānas kodolprogrammas kontekstā ir saistīts ar laika periodu, kāds Irānai būtu nepieciešams no brīža, kad Teherāna lemj par atombumbas izstrādi, līdz brīdim, kad tās rīcībā jau ir kodolierocis.

Strādājot pie JCPOA izveides, Baraka Obamas administrācija centās panākt, ka Irānai vajadzētu vismaz gadu, lai saražotu pietiekami daudz skaldāmā materiāla kodolieroča izgatavošanai. Jūnijā Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Rafaels Grosi pauda, ka šobrīd Irānai nepieciešamā materiāla apjoma ieguvei vajadzētu nedēļas. Savā jaunākajā ziņojumā maijā IAEA norādīja, ka Irānai ir 43,1 kilogrami urāna, kas bagātināts līdz 60% tīrības pakāpei. Atombumbai nepieciešami aptuveni 25 kilogrami urāna, kas bagātināts līdz 90%.