Pēdējās dienās dažādu valstu iedzīvotāju sašutumu sociālajos tīklos izraisījis starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International" (AI) paziņojums, kurā Ukrainas spēki apsūdzēti civiliedzīvotāju apdraudēšanā, izvietojot personālu un ieročus apdzīvotās vietās. Kijiva uz to reaģējusi ar kritiku, aicinot neaizmirst, kurš ir iesācis šo karu un sistemātiski nogalina mierīgos iedzīvotājus.
Minētais AI raksts publicēts 4. augustā. Organizācija eksperti, no aprīļa līdz jūlijam izmeklējot Krievijas triecienus pa apdzīvotām vietām Ukrainā, secinājuši, ka ir gadījumi, kuros Ukrainas spēki veikuši uzbrukumus pa ienaidnieka pozīcijām no apdzīvotām zonām, kā arī 19 pilsētās un ciemos karavīri izvietojušies civilos objektos. Turklāt šajās situācijās, kā uzskata cilvēktiesību aizstāvji, Ukrainas pusei bijušas iespējas izvēlēties alternatīvas pozīcijas, piemēram, militārās bāzēs vai mežā, kas neapdraudētu civiliedzīvotājus.
Starp rakstā uzskaitītajiem secinājumiem minēts, ka divās pilsētiņās desmitiem Ukrainas karavīru atpūtušies un pusdienojuši slimnīcās, bet citā apdzīvotā vietā šāvuši pa pretinieku no pozīcijām slimnīcas tuvumā. "Slimnīcu izmantošana militāriem mērķiem ir klajš starptautisko humāno tiesību pārkāpums," uzsver organizācija.
Virknē gadījumu Ukrainas spēki izvietojušies skolās. Lai gan nevienā no šīm skolām mācības nav notikušas un starptautiskie likumi neliedz tukšu skolas ēku izmantošanu militāriem mērķiem, AI izceļ, ka tās atradušās tuvu apdzīvotām ēkām un to iedzīvotāji nav brīdināti un evakuēti, kā to paredzētu starptautiskās normas. Turklāt skolu sagraušana apgrūtinās bērnu iespējas izglītoties pēc kara, piebilst aktīvisti.
Organizācija papildina, ka ne visos pētītajos gadījumos Krievijas veikto apšaužu vietās konstatēta Ukrainas spēku klātbūtne un uzsver, ka iebrucēja brutālajiem uzbrukumiem apdzīvotām vietām nav pilnīgi nekāda attaisnojuma.
AI mudina Kijivu turpmāk neizvietot spēkus apdzīvotās vietā vai arī evakuēt civiliedzīvotājus no apkārtnes, nekādos apstākļos neizmantot slimnīcas militāriem mērķiem, bet skolas un dzīvojamās ēkas izmantot tikai kā pēdējo iespēju, kad nav nekādas citas alternatīvas.
"Atrašanās aizsardzības pozīcijās neatbrīvo Ukrainas militāros spēkus no starptautisko humāno tiesību ievērošanas," norādījusi AI ģenerālsekretāre Agnesa Kalamara.
Pēc šī ziņojuma organizācija saskārusies ar masveida kritiku sociālajos tīklos, lietotājiem norādot, ka ir jocīgi uz Krievijas masveida brutalitātes un noziegumu fona meklēt Ukrainas vainu mierīgo iedzīvotāju apdraudēšanā, turklāt atraujot to no plašāka konteksta.
Plašā kritika pamudināja AI ģenerāldirektori publicēt ierakstu tviterī, kurā viņa uzbrukumus organizācijai raksturoja kā "kara propagandu, dezinformāciju". "Tas neietekmēs mūsu objektivitāti un nemainīs faktus," raksta Kalamara.
Savukārt Lielbritānijas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta (RUSI) pētnieks Džeks Vatlings oponē, ka AI vāji orientējas kara likumos, neko nesaprot no militārajām operācijām un izdara pieņēmumus bez drošiem pierādījumiem.
Viņš skaidro, ka tas nav pārkāpums, ja Ukrainas spēki atrodas teritorijās, kas tiem jāaizsargā, nevis "nejaušā blakus esošā meža gabalā, kur tos var apiet". Turklāt Ukrainas spēki regulāri mudina cilvēkus evakuēties un palīdz to darīt, turpretī piespiedu evakuācija pati par sevi būtu starptautisko humāno likumu pārkāpums. "Vēsturē daudzi civiliedzīvotāji ir izvēlējušies palikt karadarbības zonās," viņš skaidro.
"Izvirzot nesasniedzamas gaidas par civiliedzīvotāju aizsardzību, "Amnesty International" trivializē svarīgu jautājumu," rezumē Vatlings.
Ukrainas aktīvisti uzsver, ka AI savā dokumentā pieminējusi tikai ciemus un pilsētas, kas atrodas pašreizējā karadarbības zonā: ciems uz dienvidiem no Mikojajivas, ciems uz austrumiem no Odesas, Lisičanska, Bahmuta un citus.
Ukrainas varasiestādes iepriekš ne reizi vien ir aicinājušas karadarbības zonā un tās tuvumā dzīvojošos civiliedzīvotājus evakuēties.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba "Facebook" publicētā video aicina AI nemeklēt viltus balansu starp noziedznieku Krieviju un Ukrainu, kas aizstāv sevi pret uzbrukumu, bet tā vietā stāstīt pasaulei patiesību par agresoru.
Kuleba paredz, ka AI aizstāvoties teiks, ka tā kritizē abas konflikta puses.
"Bet vienosimies par vienkāršām lietām: šī "Amnesty International" rīcība nav patiesības meklēšana un tās nodošana pasaulei, bet viltus balansa meklēšana starp noziedznieku un upuri, starp valsti, kas iznīcina simtus tūkstošus civiliedzīvotāju, pilsētas, veselas teritorijas, un valsti, kas izmisīgi sevi aizstāv, glābjot savus iedzīvotājus un kontinentu no šī slaktiņa," argumentē Kuleba.
Ministrs mudina organizāciju "pārtraukt radīt viltus realitāti, kurā katrs ir nedaudz vainīgs".
"Sāciet izplatīt sistemātisku plaša mēroga patiesību par to, kas ir mūsdienu Krievija. Dariet to kaut bojāgājušo civiliedzīvotāju, Ukrainas pilsoņu vārdā, kuriem Doneckas apgabala Toreckas pilsētā sabiedriskā transporta pieturā šodien trāpīja šāviņi," ceturtdien teica Kuleba.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rerznikovs tikmēr atgādina, ka Ukrainas spēku varonīgā rīcība ir izglābusi simtus tūkstošus iedzīvotāju, kuri varēja būt miruši, kā arī pasargājusi mājas miljoniem, kas varēja būt sagrautas.
Viņš uzskaita faktus par Krievijas spēku brutalitāti:
- pret civiliedzīvotājiem izmantoti visa veida ieroči, izņemot kodolieročus
- masveida karagūstekņu slepkavības
- sieviešu un bērnu izvarošanas, visa dzīvā kropļošana, apzagšana un iznīcināšana
- genocīds pret ukraiņu tautu
"Jebkurš mēģinājums apšaubīt ukraiņu tiesības pretoties genocīdam, aizsargāt savas ģimenes un mājas, aizsargāt savas un savu bērnu dzīvības, pretoties Krievijas kā teroristiskas valsts darbībām ir perversija neatkarīgi no tā, aiz kāda juridiskā formulējuma tā ir maskēta," raksta Reznikovs.
"Jebkurš mēģinājums pat nejauši pielīdzināt neizprovocētu Krievijas agresiju Ukrainas pašaizsardzībai, kā tas izdarīts "Amnesty International" rakstā, liecina par adekvātuma zaudēšanu un veidu, kā iznīcināt savu autoritāti," skarbi vērtē ministrs.
Viņš atgādina, ka Ukraina ir tiesiska valsts, kas analizē un sniedz novērtējumu, tostarp juridisku, par kara gaitu un saistībām.
Savukārt ministra vietniece Annas Maļara preses konferncē paziņoja, ka Ukraina ir atvērta izmeklēšanai par iespējamiem pārkāpumiem, taču starptautiskajām organizācijām vispirms būtu jāpieprasa apturēt Krievijas agresija, kurā jau ir nogalināti tūkstoši un kas rada draudus visai pasaulei, raksta portāls "Censor.net".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
