"Cilvēce spēlējas ar pielādētu ieroci", pasaulē pieaugot krīzēm, kuras varētu izraisīt kodolkatastrofu, sestdien, 6. augustā, sacīja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, pieminot 77. gadadienu kopš pirmās atombumbas uzbrukuma Hirosimā.
Ikgadējā piemiņas pasākumā Japānā Gutērrešs, kurš pirmo reizi kā ANO ģenerālsekretārs pasākumā piedalījās klātienē, brīdināja par Ukrainas, Tuvo Austrumu un Korejas pussalu krīžu radītajiem riskiem.
"Desmitiem tūkstoši cilvēku šajā pilsētā tika nogalināti vienā acumirklī. Sieviete, bērni un vīrieši tika pārvērsti pelnos elles liesmās," sacīja ANO ģenerālsekretārs, atgādinot par Hirošimā piedzīvoto.
Turklāt izdzīvojušie tika "nolādēti ar radioaktīvu mantojumu" vēža un citu veselības problēmu formā.
Tagad "ātri izplatās krīzes ar drūmu kodolpieskaņu", atzina Gutērrešs, uzsverot, ka "cilvēce spēlējas ar pielādētu ieroci" un tai ir jāmācās no agrāko kodolkatastrofu pieredzes.
Pirms rītausmas atombumbas eksplozijā izdzīvojušie un viņu tuvinieki pulcējas Hirosimas Miera memoriālajā parkā. Pulkstem 8.15 - brīdī, kad pirms 77 gadiem eksplodēja no ASV armijas bumbvedēja "Enola Gay" nomestā atombumba - tika ievērots klusuma brīdis.
Hirosimas mērs Kadzumi Macui citēja Ļeva Tolstoja darbu "Karš un miers", sakot, ka "neveido savu laimi uz cita nelaimi, tikai viņu laimē tu vari atrast savējo".
Krievijas vēstnieks Japānā nebija aicināts uz piemiņas ceremoniju, bet Hirosimu apmeklēja ceturtdien, lai memoriālā noliktu ziedus.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt netieši ir paudis gatavību izmantot taktiskos kodolieročus.
Hirosimā 1945. gada 6. augusta atombumbas sprādzienā un no tā sekām līdz gada beigām mira aptuveni 140 000 cilvēku. Trīs dienas vēlāk 9. augustā atombumba tika nomesta arī uz Nagasaki.
Mūsdienās vēl joprojām turpinās debates par Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu ar atomieročiem.
Daudzi vēsturnieki norāda, ka plašie postījumi piespieda Japānu piecas dienas pēc Nagasaki bombardēšanas padoties, tādā veidā izbeidzot Otro pasaules karu. Savukārt citi uzskata, ka atomieroču pielietošana bija pārāk šausminoša, nešķirojot nogalinot arī civiliedzīvotājus, un nevajadzīga, jo Japāna jau bija kara nomocīta.
ASV joprojām ir pasaules vēsturē vienīgā valsts, kas izmantojusi kodolieročus, bet, kā informēja Gutērrešs, visā pasaulē valstu rīcībā pašlaik ir ap 13 000 kodolieroču vienību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
