Pirms gada dramatiskākie pasaules notikumi norisinājās Afganistānā, kur pēc 20 gadu pārtraukuma pie varas atgriezās radikālais sunnītu grupējums "Taliban", aizsākot haotisku evakuācijas kampaņu no Kabulas lidostas un viešot bažas par cilvēktiesību situācijas graujošu pasliktināšanos valstī. Uzmanību no Afganistānas likteņa pusgadu pēc Kabulas krišanas pilnībā novērsa Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā. "Delfi" atskatās uz aizvadīto gadu kalnainajā valstī.
Priekšnoteikums, lai ar savu brutalitāti un konservatīvo islāma izpratni slavenais grupējums atgrieztos pie varas, bija ASV lēmums pēc 20 gadus ilgušās NATO operācijas izvest spēkus no valsts. Lai gan analītiķi pēc ārvalstu spēku aiziešanas ilgu mūžu Afganistānas valdībai neprognozēja, ātrums, kādā krita Rietumu atbalstītā valdība, pārsteidza visus.
Tās bija burtiski 10 dienas kopš "Taliban" pēdējās ofensīvas sākuma, kuru laikā sagruva Afganistānas armija, no valsts aizbēga prezidents Ašrafs Gani, un talibi 15. augustā triumfāli iesoļoja galvaspilsētā Kabulā. Vēl kādu laiku kā vienīgā pretestības sala saglabājās leģendārā Pandžšīras ieleja, kas bez ārēja atbalsta tomēr nespēja nosargāt brīvību.
Bumba ar laika degli
Lai gan visas valsts nonākšana "Taliban" kontrolē pielika punktu nemitīgām cīņām starp kaujiniekiem un NATO karavīru atbalstītajiem valdības spēkiem, atgriežot mieru iepriekš "karstajās" valsts daļās, ir vietas, kur iepriekšējo mieru nomainījusi vardarbība, uzbrukumi civiliedzīvotājiem, nakts reidi, laupīšanas un skolu pārveidošana par kaujinieku bāzēm.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
