ISW: triecieni pret Krievijas pozīcijām Krimā varētu būt daļa no Ukrainas pretuzbrukumiem  (2)

Lai arī Ukraina oficiāli noliedz savu militāro iesaisti triecienos Krimā, ASV bāzētā domnīca raksta, ka ukraiņu uzbrukumi loģistikas mērķiem Krimā, kas ir Ukrainas suverēnā teritorija, nepārkāptu Ukrainas saistības pret Rietumu partneriem attiecībā uz to, kā Ukraina savā teritorijā izmanto Rietumu piegādātos ieročus.

Šāda rīcība nepārkāptu arī ASV norādīto politiku attiecībā uz Ukrainas tiesībām izmantot militāros līdzekļus, lai atgūtu kontroli pār visu savu teritoriju, tostarp teritorijām, ko Krievija sagrābusi 2014. gadā.

Šobrī gan nav nekādu norāžu par to, ka nesenajos uzbrukumos Krimā Ukrainas spēki būtu izmantojuši ASV piegādātos ieročus, un ir maz ticams, ka tie tiktu izmantoti, jo mērķu attālums pārsniedz to mērogu, kādā darbojas ASV nodrošinātās sistēmas.

ISW skaidro, ka uzbrukumi Krievijas pozīcijām Krimā, iespējams, ir daļa no Ukrainas pretuzbrukumiem, lai atgūtu kontroli pār Dņepras upes rietumkrastu. Ukrainas vēršanās pret Krievijas sauszemes sakaru līnijām, kā arī loģistikas un atbalsta punktiem Krimā, ir saskaņota ar Ukrainas pretuzbrukumu centieniem, kas vērsti arī uz tiltiem pār Dņepras upi un Krievijas loģistikas atbalsta elementiem okupētajā Hersonas apgabalā. Šī uzbrukumu virkne, iespējams, izjauktu Krievijas spēku spēju uzturēt mehanizētos spēkus Dņepras upes rietumu krastā un liegtu iespēju tos aizsargāt ar gaisa un artilērijas līdzekļiem austrumu krastā.

Kremļa retorikā Krievijas stratēģiskie mērķi paliek nemainīgi: mainīt režīmu Kijivā un nodrošināt teritoriālo kontroli pār lielāko daļu Ukrainas, tomēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins, 15.augustā aprakstot Krievijas kara mērķus Ukrainā, neminēja teritoriju ārpus Donbasa.

Putins šajā datumā, savu uzstāšanos "Army-2022" forumā noslēdza ar apgalvojumu, ka Krievijas spēki "veic savu pienākumu" cīnīties par Krieviju un "atbrīvot" Donbasu. Šāds aprobežots paziņojums par Krievijas mērķiem asi kontrastē ar iepriekš artikulētajām Kremļa iecerēm "denacificēt" un "demilitarizēt" visu Ukrainu.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.