Krievija cenšas karošanai Ukrainā savervēt Vidusāzijas valstu pilsoņus, trešdien paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts.
"Tā kā trūkst karot gribētāju, okupanti cenšas savervēt armijā Vidusāzijas valstu pilsoņus. Pirmo vietu šajā jautājumā ieņem Maskavas apgabals - lai veidotu jaunas armijas vienības, vietējā vadība devusi norādījumus kara komisariātu un policijas nodaļu darbiniekiem "veikt aģitācijas pasākumus" ar Uzbekistānas, Tadžikistānas un Kirgizstānas pilsoņiem," paziņoja direktorāts.
Tiem, kas piekrīt parakstīt līgumu un doties karot uz Ukrainu, papildus finansiālam stimulam tiek piedāvāts iegūt Krievijas pilsonību.
Turklāt Čečenija turpina formēt un apmācīt četrus bataljonus, ko nosūtīt karā Ukrainā.
"Ievērojama daļa no "brīvprātīgajiem" izveidotajos bataljonos ir čečenu drošībnieku nolaupīti vietējie jaunieši, galvenokārt no lauku apvidiem. Saskaroties ar safabricētas kriminālvajāšanas draudiem vai spīdzināšanu, viņi ir spiesti parakstīt līgumus dalībai karā Ukrainā," pavēstīja direktorāts.
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 44 100 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 44 100 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1886 tankus, 4162 bruņutransportierus, 993 lielgabalus, 263 daudzstobru reaktīvo mīnmetējus, 136 zenītartilērijas iekārtas, 233 lidmašīnas, 196 helikopterus, 792 bezpilota lidaparātus, 190 spārnotās raķetes, 3054 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 93 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Harkivas un Doneckas virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
