18.augustā, pirmo reizi kopš jūlija sākuma, netika ziņots par Krievijas teritoriālajiem ieguvumiem, tomēr dažādi avoti ziņoja par sprādzieniem Krimā, ko, iespējams, izraisījusi Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma vai Ukrainas uzbrukumi, informē ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).
Vairāki Krimas vietējie avoti pavēstīja, ka ap Belbekas militāro lidlauku Sevastopolē nogranda vismaz četri sprādzieni. Maskavas ieceltais Sevastopoles gubernators Mihails Razvozžajevs apgalvoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzība notriekusi Ukrainas dronu un nav izdarīts liels kaitējums.
Video par lielu sprādzienu, kas izplatījās sociālajos medijos tūlīt pēc ziņotajiem sprādzieniem, bija no iepriekšējas spēku sadursmes un nav gaisa spēku bāzes tuvumā, raksta ISW.
Okupantu avoti arī apgalvoja, ka Krievijas gaisa spēki 18.augusta naktī notriekuši ukraiņu dronu netālu no Kerčas tilta starp Krimu un Krieviju, tomēr tas šobrīd nav apstiprināts. Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks 17.augustā bija ziņojis, ka Kerčas tilts ir būvēts nelikumīgi un “ir jānojauc”. Kerčas tilta dzelzceļa puse ir svarīgs mērķis Ukrainai, lai izjauktu krievu karaspēka loģistikas iespējas okupētajā Ukrainas daļā.
ASV domnīca gan nevar neatkarīgi pārbaudīt, vai Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma ir notriekusi Ukrainas dronus un vai Kerčā un Belbekā atradās kādi bezpilota lidaparāti.
Ukrainas spēki, visticamāk, turpinās savu uzbrukumu virkni, veicot triecienus pret Krievijas militārajiem mērķiem okupētajā Krimā, tā degradējot Krievijas loģistikas spējas un mazinot Maskavas iespējas noturēt pozīcijas Dņepras upes rietumu krastā.
Tomēr šobrīd nav skaidrs, vai ziņotie sprādzieni ir saistīti ar Ukrainas uzbrukumiem vai Krievijas karavīru neveiksmīga militārā aprīkojuma izmantošanu, veiksmīgiem Krievijas pretgaisa aizsardzības līdzekļiem vai nervoziem Krievijas aizstāvjiem, kuri, iespējams, cenšas veikt papildu uzbrukumus teritorijās, par kurām okupanti līdz šim uzskatīja, ka tās atrodas ārpus Ukrainas spēku loka.
Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
