Ukraina karš karavīri
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs paziņojis, ka karā pret Krievijas agresiju gājuši bojā jau gandrīz deviņi tūkstoši valsts aizstāvju, vēsta aģentūra UNIAN. Tiesa, viņš neprecizēja, vai runa ir par periodu no 2014. gada, kad sākās karš, vai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 24. februārī.

Zalužņijs kritušo skaitu atklāja pirmdien, 22. augustā.

"Šajā karā piedalās ne tikai karavīri un ne tikai tie, kas ņēmuši rokās ieročus. Mūsu mazie bērni, kuri ne pie kā nav vainīgi, tikai pie tā, ka ir piedzimuši tieši šeit un tieši šajā laikā. Viņi patiešām nesaprot, kas notiek, bet viennozīmīgi viņiem ir vajadzīga aizsardzība pie Soledaras, Bahmutas, Veļikanovoselkas un šeit, jo viņu tēvi aizgāja uz fronti. Un, iespējams, ietilpst tajos gandrīz deviņos tūkstošos varoņu, kas gājuši bojā," foruma laikā paziņoja Zalužņijs.

Jūlijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā "The Wall Street Journal" paziņoja, ka Ukrainas dzīvā spēka zaudējumi karadarbības zonā ir ievērojami samazinājušies, salīdzinot ar karadarbības smagāko posmu maijā un jūnijā. Saskaņā ar viņa teikto tagad ik dienas Ukrainā krīt 30, bet ievainojumus gūst ap 250 karavīru, bet maijā un jūnijā dienā gājuši bojā 100 līdz 200 karavīri, atgādina UNIAN.

Aizsardzības ministrs Aleksejs Reznikovs iepriekš stāstīja, ka Ukrainas dzīvā spēka zaudējumi ievērojami atšķiras no Krievijas zaudējumiem.

Saskaņā ar Ukrainas armijas Ģenerālštāba jaunākajiem datiem okupanti Ukrainā zaudējuši aptuveni 45 400 karavīru.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!