Ukrainas neatkarības dienai veltītā materiālā par Kijivas aizsardzību Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā amerikāņu laikraksts "The Washington Post" raksta, ka operācijas pirmajā dienā Ukrainas prezidenta birojā saņemts zvans no Kremļa ar prasību padoties.
Prezidenta biroja vadītājam Andrijam Jermakam iebrukuma pirmajā dienā piezvanījis tuvs Krievijas diktatora Vladimira Putina sabiedrotais Dmitrijs Kozaks. Kozaks, kurš pats ir dzimis Ukrainā, bet pēdējos 20 gadus ieņem svarīgus amatus Kremlī un pilda svarīgākos Putina uzdevumus, sarunā paziņojis, ka Ukrainai ir laiks padoties. Uz to Jermaks sarunbiedru rupji nolamājis un sarunu pārtraucis.
Medijs raksta arī par Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Reznikova sarunu ar Baltkrievijas kolēģi Viktoru Hreņinu. Divas dienas pirms iebrukuma 22. februārī Hreņins sarunā devis "virsnieka godavārdu", ka no Baltkrievijas puses uzbrukuma Ukrainai nebūs.
Savukārt nākamajā sarunā 26. februārī Hreņins "drebošā balsī" Reznikovam nodevis Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu vēstījumu, ka, "ja Ukraina parakstīs kapitulācijas aktu, uzbrukums tiks pārtraukts". Rezņikovs atbildējis, ka ir gatavs pieņemt Krievijas kapitulāciju.
Iepriekš "The Washington Post" rakstīja par Putina plāniem ieņemt Kijivu trīs dienās un vajadzības gadījumā nogalināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Ir apritējuši jau seši kara mēneši un saskaņā ar Ukrainas spēku sniegtajām ziņām līdz šim brīdim Krievija Ukrainā zaudējusi jau aptuveni 45 700 karavīru un 1924 tankus.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
