Līdz 24.februārim, kad Krievija iebruka Ukrainā, Rietumi "izdarīja visu", lai novērstu šo karu, bet Krievijas līderis Vladimirs Putins atbildē "norāva šīs miera sarunas" un "jau pusgadu iznīcina valsti, kas ne pie kā nav vainīga", trešdien intervijā telekanālam ZDF sacīja ministre.
Maskava negrib "pēc būtības un aktīvi risināt sarunas par humānajiem koridoriem", un šādā situācijā nav cita ceļa, kā turpināt "atbalstīt Ukrainu ar bruņojuma piegādēm", skaidroja Bērboka, atgādinot par Berlīnes šīs nedēļas sākumā pausto solījumu par vācu bruņojuma papildu piegādēm vairāk nekā 500 miljonu eiro vērtībā.
Ar bruņojuma piegādēm Ukrainai Vācija iet pa "šauru robežu", ņemot vērā "pašu rezervju absolūto deficītu".
No Kijivas viedokļa "piegādes labāk veikt vakar, nevis šodien", bet Vācijai jādomā arī par savu vidējā posma perspektīvu, jo karš, visticamāk, turpināsies arī nākamgad, sacīja ministre.
Ņemot vērā Vācijas bruņojuma problēmas, militārās rūpniecības uzņēmumi bija spiesti īpaši ražot bruņojumu Ukrainas vajadzībām, sacīja Bērboka.
Viņa atzina, ka valdība kara sākumā bija neizlēmīga bruņojuma piegāžu jautājumā, bet tagad nepieciešamas jaunas, ātras piegādes rudenī, "lai ukraiņi spētu aizstāvēties".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
