Aizvadīto gadu un arī mēnešu laikā būtiski pieaugusi spriedze Ķīnas un Taivānas starpā. Militāras konfrontācijas riski, kuru pamatā ir ne tikai Pekinas un Taivānas domstarpības par salas statusu, bet arī plašāka Ķīnas-ASV pretstāve, ir turpinājuši pieaugt.
Šī raksta ietvaros apskatīšu dažus no aspektiem, kas varētu būt izšķiroši svarīgi gadījumā, ja piepildītos pašas skeptiskākās prognozes, un Ķīna – prezidenta Sji Dzjiņpina vadībā – lemtu uzsākt militāru uzbrukumu pret Taivānu.
Bez pārsteiguma elementa
Ķīna uzskata Taivānu par daļu savas teritorijas, asi kritizējot valstis, kuras veido jebkāda veida diplomātiskās attiecības ar Taivānu. Pekina nav izslēgusi gatavību veikt militāru iebrukumu, lai pakļautu salu.
Ja skatāmies tikai uz armiju lielumiem, tad Ķīnas militārais pārsvars pār Taivānu ir milzīgs. Ķīnas aizsardzības budžets – 230 miljardi ASV dolāru, Taivānas – 16,8 miljardi. Pekinas rīcībā ir divi miljoni aktīvā karaspēka karavīru, savukārt Taivānai – 170 000. Ķīnai ir arī daudz vairāk tanku, artilērijas sistēmu un militāro lidaparātu. Varētu šķist, ka bruņota konflikta gadījumā Taipejas krišana būtu neizbēgams iznākums. Tomēr viss nav tik vienkārši.
Vispirms Ķīnai būtu jārēķinās ar vairākiem ģeogrāfiskiem aspektiem, kas apgrūtinātu tās plānus. Taivānas šaurums ir 128 kilometrus plats tā šaurākajā vietā starp kontinentālo Ķīnu un Taivānu, un tas ir daudz plašāks, ja jāņem vērā ostas, kurās pulcētos iebrukuma spēki.
Lai gan gaisa transports un plašās lidmašīnu flotes var pārvietot tūkstošiem karavīru un
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
