Zviedrija un Somija piektdien sarunās ar Turciju par Ankaras prasībām šo ziemeļvalstu dalībai NATO no jauna paudušas apņemšanos cīnīties ar teroru, paziņojis Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana ārlietu padomnieks Ibrahims Kalins.
Sarunas Helsinkos ir pirmās, kopš trīs puses NATO samita gaitā jūnijā parakstīja vienošanos, sagatavojot ceļu ziemeļvalstu uzņemšanai NATO.
Abu ziemeļvalstu pieteikumus par uzņemšanu aliansē ratificējušas ASV un vairāk nekā puse NATO valstu. Katram pieteikumam jāsaņem vienbalsīgs dalībvalstu atbalsts.
Vienīgi Turcija paudusi iebildumus pret ziemeļvalstu pieteikumiem, pieprasot, lai tās izdod Ankaras par nelikumīgiem uzskatīto grupējumu, arī Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK), kaujiniekus, kā arī cilvēkus, kas tiek apsūdzēti par dalību 2016.gada pučā.
Erdogans draudējis iesaldēt uzņemšanas procesu, ja abas ziemeļvalstis neizdos vairāk nekā desmit cilvēkus, ko Ankara uzskata par teroristiem.
Kā piektdien apliecināja Turcijas delegācijas vadītāja vietnieks Kalins, Zviedrija un Somija saprotoši izturējušās pret Turcijas prasībām.
"Somija un Zviedrija no jauna apliecināja savu apņemšanos demonstrēt pilnīgu solidaritāti un sadarbību ar Turciju cīņā pret visām terora formām un izpausmēm," teikts Kalina biroja paziņojumā.
Zviedrija šomēnes paziņoja, ka trīs valstu jūnijā Madridē parakstītās vienošanās ietvaros izdod Ankarai pirmo Turcijas pilsoni.
Savukārt Turcijas Tieslietu ministrija šonedēļ paziņojumā norādīja, ka sagaida no Zviedrijas vairāk.
Kalina birojs apliecināja, ka trīs valstis sarunās piektdien vienojušās "intensificēt tehniskā līmeņa sadarbību", lai panāktu progresu.
Nākamā tikšanās paredzēta rudenī, pēc sarunām apliecināja Somija.
"Dalībnieki diskutēja par konkrētiem soļiem, lai iemiesotu trīspusējo memorandu, un vienojās, ka mehānisma grupa turpinās tikties ekspertu līmenī rudenī," teikts Somijas paziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
