Kijiva okuoantu terhnika Ukraina
Foto: AP/Scanpix/LETA
Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojums par Krievijas armijas skaitliskā sastāva palielināšanu diezin vai būtiski ietekmēs tās iespējas karā pret Ukrainu, secinājuši Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas eksperti.

Svētdien tviterī publicētajā ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontē britu izlūki atzīst, ka pagaidām nav skaidrs, kā Krievija plāno izpildīt Putina 24. augustā parakstīto rīkojumu Krievijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu palielināt no 1,9 līdz 2,04 miljoniem vīru.

Britu izlūku vērtējumā ir divas iespējas: piesaistīt vairāk brīvprātīgo līgumkaravīru vai palielināt jauniesaucamo skaitu.

Vienlaikus Lielbritānijas ekspertu analīze liecina, ka "atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem likumiem, maz ticams, ka dekrēts būtiski vairos Krievijas kaujasspējas Ukrainā".

Ziņojumā paskaidrots, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi desmitiem tūkstošus karavīru, jaunu līgumkaravīru ir maz un jauniesauktajiem tehniski ir tiesības atteikties dienēt ārpus Krievijas teritorijas.

Jau vēstīts, ka Putins ceturtdien parakstījis rīkojumu, kas paredz Krievijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu palielināt no 1,9 līdz 2,04 miljoniem vīru, militārpersonu skaitu palielinot par 137 000 līdz 1,15 miljoniem. Rīkojums stāsies spēkā 1. janvārī.

Valdībai uzdots paredzēt nepieciešamos budžeta asignējumus Aizsardzības ministrijai no federālā budžeta.

Kā liecina ASV laikraksta "New York Times" avotu dati, Krievija katru dienu karā Ukrainā zaudē 500 kritušo un ievainoto.

Krievija uz Ukrainu jau nosūtījusi 85% savu militāro vienību, liecina ASV Aizsardzības ministrijas dati.

Ukrainas armijas ģenerālštābs svētdien ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī sasnieguši 46 750 karavīru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!