Kremlis saistībā ar Ukrainas spēku virzību Hersonas apgabalā nāk klajā ar nievājošiem paziņojumiem, cenšoties saglabāt iespaidu par plašiem Krievijas militārajiem panākumiem, secina ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Eksperti atzīmē, ka Kijiva turpina klusēt par Ukrainas spēku darbībām valsts dienvidos, lai gan ārvalstu mediji jau ziņo par virkni atbrīvotu apdzīvoto vietu. Amatpersonas pirmdien aicināja nespekulēt par dienvidos notiekošo, bet gaidīt oficiālus paziņojumus.
Par ukraiņu uzbrukumu ziņo arī krievu blogeri, kuri atklājuši, ka Ukrainas spēki Hersonas apgabalā it kā pavirzījušies par sešiem kilometriem. Uz šī fona Kremlis ar nievājošiem paziņojumiem cenšas mazināt šo ziņu nozīmību, novirzot uzmanību uz it kā Krievijas spēku sasniegumiem, raksts ISW.
Savukārt Ukraina turpina veiksmīgi uzbrukt okupantu spēku apgādes ceļiem. Satelīta attēlu analīze liecina, ka galvenie tilti pār Dņepru Hersonas apgabalā pašlaik nav izmantojami tehnikas un munīcijas piegādēm.
Lai apturētu Ukrainas pretuzbrukumu, opkupanti savu spēku apgādi cenšas realizēt pār pontonu tiltu uz ziemeļiem no Hersonas, taču šāds apgādes veids nav aizsargāts pret ukraiņu uzbrukumiem un nespēj kompensēt Krievijas spēku zaudējumus, skaidro analītiķi.
Ukrainas spēki par pretuzbrukuma sākumu Hersonas apgabalā ziņoja pirmdien, 29. augustā. Tas sekoja okupantu loģistikas ceļu sagraušanai. Kijiva par pretuzbrukuma gaitu klusē, bet Krievija apgalvo, ka pretuzbrukums ir apspiests tajā pašā vakarā.
Ukrainas armijas Ģenerālštābs atskaitē par pagājušo diennakti otrdien ziņo, ka piecos virzienos ir atsisti okupantu uzbrukumi. Līdz ar ukraiņu pretuzbrukuma sākumu Krievija atkal apšaudījusi civilos mērķus – šoreiz Mikolajivā un Zaporižjē.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
