Krievijas valdība plāno veikt masveida mobilizāciju Maskavā un Sanktpēterburgā, lai nodrošinātu karavīrus okupētās Krimas pussalas aizsardzībai, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
"Kā kļuvis zināms, pat Maskavas un Ļeņingradas apgabalos, tostarp Maskavā un Sanktpēterburgā, saņemti rīkojumi par vietējo iedzīvotāju masveida iesaukšanu militārajā dienestā," teikts izlūkdienesta "Facebook" ierakstā.
No iesauktajiem Maskavas un Sanktpēterburgas iedzīvotājiem daļēji tikšot veidotas vienības dienestam Ukrainai piederošajā, bet Krievijas okupētajā Krimas pussalā.
Piedevām, lai stiprinātu Krimas aizsardzību, Dienvidu kara apgabala komandieris ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs (tā sauktais "Sīrijas miesnieks") nolēmis uz Krimu nosūtīt 1200 obligātā dienesta karavīru.
Tā kā Krimā tieša karadarbība pašlaik nenotiek, šiem karavīriem netiekot piedāvāts parakstīt līgumu un attiecīgi viņi par dienestu Krimā, kur jau notikuši vairāki sprādzieni militāros objektos, saņems parasto obligātā dienesta karavīra algu – aptuveni 5000 rubļu (82 ASV dolāri) mēnesī, atzīmē izlūkdienests.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
