Ukrainas pretuzbrukums okupācijas spēkiem Hersonas apgabalā ir nevis zibenskarš, bet gan ilgstošs uzbrukums, kas var turpināties mēnešus, savā jaunākajā ziņojumā par situāciju frontē analizē ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Ukrainas amatpersonas jau ilgstoši ir atzinušas, ka armijai pietrūkst mehanizēto spēku masas, lai veiktu strauju uzbrukumu okupantu padzīšanai, tāpēc tā vietā izvēlēta taktika izmantot laiku, lai iznīcinātu Krievijas spēku sakaru līnijas, komandvadību un apgādes līnijas, gatavojot apstākļus pašreizējai operācijai.
Ukrainas spēki grauj ievainojamākās pretinieka aizsardzības līnijas vietas gar frontes līniju, izvairoties no pilsētu un ciemu postīšanas, raksta ISW analītiķi.
Ukrainas pretuzbrukuma sākums sakrīt ar laiku, kad novērota okupācijas spēku uzbrukuma potenciāla degradācija Hersonas apgabala rietumos.
"Pašlaik notiekošās pretuzbrukuma operācijas, domājams, turpināsies nākamās nedēļas un, iespējams, mēnešus, Ukrainas spēkiem izmantojot priekšrocības, ko tie radījuši noteiktu par ievainojamiem atzītu aizsardzības līnijas posmu sakaušanai. Vienlaikus tiek strādāts pie pilsētu un ciemu atgūšanas, šajā procesā tās nenopostot," teikts ziņojumā.
ISW aicina neuzķerties uz Krievijas informācijas operācijām, kurās ukraiņu pretuzbrukums tiek attēlots kā izgāzies uzreiz pēc tā sākuma.
Naratīvu par neveiksmīgu pretuzbrukumu, kurš "sākts pārāk vēlu", izplata arī krievu blogeri, kuri tradicionāli Kremļa darbības kritizē, atzīmē pētnieki. Kremļa propaganda arī centīsies izplatīt tēzi, ka pretuzbrukumu "politisku iemeslu dēļ" sācis prezidents Volodimirs Zelenskis, bet Bruņoto spēku vadība viņu centusies atrunāt, brīdina ISW.
Ukrainas spēki par pretuzbrukuma sākumu valsts dienvidos paziņoja 29. augustā, bet par operācijas gaitu plašāku informāciju nesniedz.
Savukārt britu izlūki jau secināja, ka ukraiņiem ir izdevies pārvirzīt frontes līniju dziļāk okupētajās teritorijās.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
